Pēc vairākiem grūtiem gadiem Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā vismaz attiecībā uz izaugsmi, krīze ir beigusies, savā jaunajā Baltic Rim pārskatā secinājuši Nordea Markets.
Igaunijas drīzā iestāšanās eirozonā vēstī, ka Baltijas valstīs iestājas jauna ēra. Eksport reģionā kļuvis par galveno attīstības faktoru, kamēr iekšzemes ekonomikas attīstība būtiski atšķiras. Polija šobrīd skaidri atrodas līderos, arī Krievija virzās uz priekšu un Baltijas valstis joprojām cīnās par iekšējā pieprasījuma attīstību.
Igaunijā eksports bijis viens no noteicošākajiem virzītājspēkiem attiecībā uz ekonomikas atveseļošanos. Lai gan situācija darba tirgū ir uzlabojusies, patēriņš joprojām ir nestabils. Eiro ieviešana paredz palielināt uzticību Igaunijas ekonomikai gan valstī, gan aiz tās robežām, nostiprinot atveseļošanos. Tā kā sabiedrības finanses šobrīd ir diezgan stabilā pozīcijā, valsts ekonomika sastapusies ar citām problēmām, tā, piemēram, inflācijas pieaugumu un ilgstoši augstu bezdarba līmeni.
Latvijā uzsvars tiek likts uz fiskālo konsolidāciju. Budžeta deficīts būtu jāsamazina zem 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērā liels izaicinājums, tā kā 2009. gadā budžeta deficīts sasniedzis 10,2% no IKP. Neskatoties uz to, pakāpeniska atveseļošanās manāma arī Latvijā, tai skaitā, iekšzemes ekonomika liecina par pozitīvām vēsmām uz augšupeju. Neseno vēlēšanu rezultāti bijuši laba vēsts starptautiskajiem tirgiem, tomēr uzticību valstij būs jāveicina vēl, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus vietējā finanšu tirgū.
Lietuvas IKP joprojām jāveic garš ceļš līdz pirms krīzes līmenim, tāpēc īpaši valstij ir nepieciešama iekšzemes pieprasījuma uzlabojums. Kaut arī šogad pieauguma rezultāts bijis viduvējs, paātrinājums gaidāms 2011. gadā. Diemžēl eksporta pieprasījuma samazināšanās varētu saglabāt un vājināt ekonomiku vēl ilgu laiku. Lietuvai būs nepieciešams budžeta samazināšana, kas paredz, tai skaitā, arī dažu strukturālu reformu īstenošanu.
Izaugsmes palēnināšanās Krievijā novērota gada otrajā pusē, norādot, ka 2010. gada prognozētie rezultāti varētu nesasniegt realitāti. Īpašu stagnāciju piedzīvojusi lauksaimniecības nozare vasaras sausuma dēļ. Lai arī inflācija ir pieaugusi, Nordea Markets neparedz tai divciparu skaitļa sasniegšanu. Budžeta deficīts saglabāsies samērā liels, neskatoties uz, piemēram, naftas cenu kāpumu un privatizācijas plāniem.
Polijas ekonomika «uzņēmusi apgriezienus» un šobrīd pēc globālās krīzes valstī darbojas visas nozares. Tomēr Nordea Markets uzskata, ka kritums Polijā varētu būt manāms šā gada beigās, kā arī nākamā gada sākumā. Fiskālā politika šobrīd ir vienīgais risinājums, lai atrisinātu iekšzemes problēmas, īpaši ņemot vērā nākamā gadā paredzētās vispārējās vēlēšanas. Liela uzmanība šobrīd pievērsta valsts centrālajai bankai.