Nordea bankai nav saprotama ne procedūra, ne arī kritēriji, pēc kuriem Centrālā statistikas pārvalde (CSP) tautas skaitīšanai internetā izvēlējās sadarbības bankas , biznesa portālam Nozare.lv norādīja Nordea Latvija preses sekretāre Dagnija Stuķēna.
Pēc bankas domām, patlaban ir izveidojusies diskriminējoša situācija attiecībā uz Nordea bankas klientiem. Nordea ir trešā lielākā banka Latvijā ar augstu aktīvo internetbankas lietotāju skaitu īpatsvaru – vairāk nekā 80% klientu savas ikdienas finanšu transakcijas veic, izmantojot internetbanku, uzsver banka.
«Mums ir neizprotama CSP lēmumu pieņemšanas procedūra par bankām, kuru klienti var autorizēties tautas skaitīšanā, izmantojot savus bankas autorizācijas datus. Nordea banka ir trešā lielākā banka Latvijā, un mums ir sašutums par to, kā var izveidoties šāda situācija,» komentēja Stuķēna.
Viņa informēja, ka banka sniedza savu piedāvājumu, tostarp piedāvājot segt visas tehniskās ieviešanas izmaksas no bankas puses. Skaidru un oficiālu atbildi banka joprojām neesot saņēmusi. Uzzinot informāciju par izvēlētajām bankām no masu medijiem, tās pārstāvji sazinājušies ar CSP juristiem un telefoniski tikuši informēti, ka Nordea nav izvēlēta.
«Šāda necaurskatāma lēmumu pieņemšanas procedūra liek mums uzdot jautājumu, vai netiešā veidā netiek lobētas citu banku intereses. Tautas skaitīšana ir ļoti nozīmīgs notikums, un tādēļ ir īpaši svarīgi, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek dota iespēja reģistrēties, izmantojot visas mūsdienu tehnoloģiskās iespējas. Tādejādi procesus mēs varam padarīt, no vienas puses, daudz ērtākus mūsu klientiem, šajā gadījumā, Latvijas iedzīvotājiem, un, no otras puses, padarīt šos procesus efektīvākus, jo būtiski tiek samazinātas dažādas izmaksas,» norādīja Stuķēna.
CSP priekšnieka vietnieks Norberts Tālers atzina, ka paplašināt banku loku nebija iespējams laika trūkuma dēļ. Sākotnēji bija plānots, ka sistēmas izstrādei autentifikācijai ar internetbankas identifikatoriem būs nepieciešams ne vairāk kā mēnesis, taču atklājies, ka sistēmas izveide prasa ilgāku laiku un tā tika pabeigta vien februāra vidū.
Viņš pauda nožēlu, ka nevarēja iesaistīt vairāk banku, taču līdz 1.martam CSP un sistēmas izstrādāji to fiziski nebūtu paspējuši. «Ja būtu jāiekļauj vēl citas bankas, tad būtu risks nepabeigt līdz noteiktajam termiņam. Laiks ir galvenais iemesls,» sacīja Tālers, apgalvojot, ka bankas netika izvēlētas pēc «patīk/nepatīk» principa, bet gan objektīviem kritērijiem – lielākais internetbankas privātpersonu lietotāju skaits.
Kā ziņots, saskaņā ar CSP skaidroto, piecas bankas, ar kuru internetbanku identifikatoriem iespējams autorizēties tautas skaitīšanai internetā, izvēlētas pēc internetbankas lietotāju skaita. Tā Nozare.lv teica CSP Tautas skaitīšanas daļas vadītāja vietnieks Uldis Ušackis.
Autorizēties ar internetbankas identifikatoriem var piecu banku klienti – Citadeles bankas, DnB Nord bankas, Latvijas Krājbankas, SEB bankas un arī Swedbank.
Ušackis teica, ka Nordea internetbankas lietotāju skaita ziņā ierindojusies 6.vietā. Viņš arī norādīja, ka arī ar šo banku veiktas pārrunas, taču tās attieksme bijusi nogaidoša.
CSP pārstāvis arī apgalvoja, ka ar katru banku tika slēgts īpašs līgums un katras bankas iekļaušana elektroniskajā tautas skaitīšanā prasīja papildu izmaksas, tāpēc arī to skaits ir ierobežots. Cik izmaksājusi vienas bankas iekļaušana sistēmā, viņš nevēlējās atklāt. Turklāt, kā norādīja Ušackis, ne visu banku internetbankas ir piemērotas tam, lai to lietotāji varētu autorizēties arī citu pakalpojumu sniedzēju sistēmās.
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, Latvijā bankām ir 2,275 miljoni internetbanku klientu.