Norvēģijā trešdien, 21.jūlijā, ar atceres pasākumiem tiek pieminēti notikumi pirms desmit gadiem, kad slepkava Anderss Breivīks (Anders Breivik) ideoloģisku motīvu vadīts noslepkavoja 77 cilvēkus, vēsta ziņu aģentūra AFP un ziņu portāls France 24.
Traģiskajā 2011.gada 22.jūlija dienā galēji labēju un radikālu uzskatu piekritējs Breivīks, tērpies paštaisītā policijas formas tērpā, savu uzbrukumu sēriju sāka galvaspilsētā Oslo. Detonējot spridzekli pie valdības ēkas, tika nogalināti astoņi cilvēki.
Uzbrukums ar lielāko upuru skaitu tomēr vēl bija priekšā. Vīrietis devās uz Utojas salu valsts dienvidos, kur vasaras nometnē bija sapulcējušies Norvēģijas Darba partijas jauniešu atzara aktīvisti. Vīrietis atklāja uguni uz bērniem un jauniešiem, kuru uz salas tobrīd bija vairāki simti. Šajā uzbrukumā Breivīks nogalināja 69 cilvēkus un ievainoja 110, līdz ieradās policija un viņu aizturēja. Slepkava pēcāk ticis notiesāts uz 21 gadu cietumā.
Lasiet arī: Breivīka cietumsargi nav izturējušies necilvēcīgi, atzīst tiesa
Utojas slaktiņa aculieciniece Astrīda Eide Hoema (Astrid Eide Hoem) traģisko notikumu desmitajā gadadienā sacījusi, ka sabiedrība Norvēģijā ir pārrunājusi, ko glābšanas dienesti un policija varēja izdarīt labāk, taču noziegumu dziļākie cēloņi vēl neesot izrunāti. «Mēs neesam spējuši sarīkot diskusiju par to, kā jauni vīrieši ar gaišu ādas krāsu, kuri Norvēģijā aug tāpat kā mēs, iet tajās pašās skolās un dzīvojo tajos pašos kvartālos, var attīstīt tik ekstrēmus uzskatus, ka viņi domā, ka to vārdā var nogalināt,» tā jauniete Hoema, kura piedzīvoja uzbrukumu uz Utojas salas 16 gadu vecumā, vēsta AFP un France24.