Katru gadu pēdējo gribu pie notāriem testamentā pauž vidēji ap 3 000 cilvēku. Mājās rakstīts testaments var tikt arī neizpildīts, jo var gadīties, ka tā atstājējs nevienam nav minējis par tā esamību, kā rezultātā testaments mantojuma lietā var arī nenonākt, par to, kādi riski pastāv mājās rakstītam testamentam, skaidro Zvērinātu notāru padomes locekle.
«Līdz 2014. gadam, sastādot testamentu, bija nepieciešama divu liecinieku klātbūtne. Kopš atteikšanās no šīs prasības, pie notāriem taisīto testamentu skaits pieaug vidēji par 20% katru gadu. Tas skaidri parāda, ka sabiedrība kļūst atbildīgāka un izglītotāka par riskiem, kas var iestāties, ja cilvēks pēdējo gribu ir nolēmis paust mājās rakstītā un glabātā testamentā,» stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
LZNP priekšsēdētāja uzsver, ka pastāv vairāki riski, ja testaments tiek glabāts mājās. Vienu no riskiem minot to, ka privāti taisīts un mājās glabāts testaments dažādu iemeslu dēļ var netikt izpildīts. Visbiežāk šāds testaments glabājas paša rakstītāja mājās. Nereti tikai šī persona pati zina, ka tāds eksistē. Tāpēc var gadīties, ka testaments mantojuma lietā tā arī nenonāk, jo mantinieki nezina par tā esību un atrašanās vietu.
Mājās glabāts testaments ugunsgrēkā var sadegt kopā ar visu iedzīvi. Ja testamenta atstājējs ir miris, par tā esību neviens tā arī nekad nebūs uzzinājis. Tāpat Stīpniece norāda, ka mājās taisītu un glabātu testamentu var atrast kāds ar negodprātīgiem nolūkiem – pašrocīgi rakstītu testamentu ir viegli viltot, apzināti vai netīši iznīcināt.
Kā liecina Valsts policijas (VP) dati, 2016.gadā VP uzsākti divi kriminālprocesi par krāpnieciskām darbībām, izmantojot viltotus privātos testamentus. Savukārt 2017.gadā lietvedībā VP atrodas septiņi kriminālprocesi par šādām krāpnieciskām darbībām. Dažos no šiem procesiem ir vairākas epizodes.
«Pavisam lielu vilšanos tuvinieki var piedzīvot, kad testaments, piemēram, kādā grāmatā vai atvilknē tiek atrasts tikai tad, kad mantojuma lieta sen nokārtota un manta sadalīta, kā arī, iespējams, jau pārdota tālāk, piemēram, māja,» uzsver Stīpniece.
Savukārt par to, kādas ir būtiskākās publiska testamenta priekšrocības, padomes priekšsēdētāja min: «Pirmkārt, pie notāra taisītam jeb publiskam testamentam ir garantija, ka tas nekur nenoklīdīs un vajadzīgajā brīdī stāsies spēkā. Pie notāra taisīts testaments tiek reģistrēts Publisko testamentu reģistrā, un tas nozīmē, ka testaments vienmēr tiks atrasts, jo, tiklīdz notārs uzsāk mantojuma lietu, viņam automātiski ekrānā parādās ziņa par personas atstātu testamentu. Šajā reģistrā esošie testamenti ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs praktizējošiem notāriem.»
Tāpat Latvijas notāriem ir iespēja iegūt informāciju par citā Eiropas valstī taisītu testamentu. Tas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad tik daudz cilvēku no Latvijas ilgstoši vai pastāvīgi devušies darba un dzīves gaitās ārzemēs. Lai varētu uztaisīt publisku testamentu, mantas atstājējam pašam ir jāierodas pie notāra, līdzi ņemot personas apliecinošu dokumentu.
Turpinot viņa saka, «otrkārt, cilvēka gribu, notārs precīzi atspoguļos testamentā tā, lai testaments būtu izpildāms. Bieži privāti testamenti, lai arī iesniegti notāram, nav izpildāmi to satura dēļ. Piemēram, novēlējums, kurš izteikts mīļajai krustmeitai, neidentificējot personu, nebūs izpildāms, un notāram iesniegtā krustāmzīme nebūs derīga. Treškārt, svarīgi, ka publisku testamentu nevar apstrīdēt tiesā, jo to ir taisījusi publiska amatpersona – notārs.»
Kopumā Stīpniece atgādina: «Jebkurā gadījumā ir svarīgi atcerēties, ka tad, ja testamenta nav vispār, cilvēka vietā lēmējs būs likums, bet diemžēl kādreiz tas ir iemesls strīdiem aizgājēja tuvinieku starpā.»
Ref: 225.000.1038.864