Noteikts valsts garantēto pakalpojumu apmērs dotējamo sabiedriskā transporta maršrutu segmentā, tostarp bezmaksas braucienu ieviešana mazapdzīvotos reģionos, paredz valdības otrdien, 5.maijā, apstiprinātie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.
Minimālais valsts garantētais sabiedriskā transporta pakalpojuma apmērs izstrādāts, ņemot vērā reālo sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu, ievērojot nepieciešamo pārvadājumu intensitāti un regularitāti maršrutu tīklā, pakalpojumu apmēru un kvalitāti, pārvadājumu ekonomisko nodrošinājumu un paredzot lielāku dzelzceļa lomu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā.
Dzelzceļa pārvadājumus paredzēts saglabāt kā pamatu elektrificētajā Pierīgas zonā un dīzeļvilcienu zonā, kā arī citos virzienos pieprasītākajās stundās, kad tiek pārvadāts liels pasažieru skaits.
Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku vilcienu kustības ātrumu un padarītu šo pārvadājumu veidu efektīvāku, plānots pārskatīt vilciena pieturas katrā līnijā. Taču, samazinot vilciena pieturvietu skaitu, būs jānodrošina pasažieriem attiecīga autobusu satiksme ar iespēju uzņemt un izlaist pasažierus lielākā skaitā autobusu pieturu.
Pilnveidojot reģionālo maršrutu tīklu, ņemts vērā pieprasījums, iedzīvotāju pārvietošanās paradumi, apdzīvoto vietu sasaiste ar novadu centriem, reģionālajiem attīstības centriem, republikas pilsētām un galvaspilsētu Rīgu, un ekonomiskā efektivitāte.
Likumā paredzēts, ka valsts nodrošinās vismaz divus reisus darbadienā maršrutos, kas savieno pagastu, kurā iedzīvotāju skaits ir virs 500, ar novada centru vai pilsētu ar iedzīvotāju skaitu virs 3 000, kurā tiek sniegti valsts vai pašvaldību pakalpojumi.
Nosakot valsts garantēto sabiedriskā transporta pakalpojumu apmēru, ekonomiskās efektivitātes novērtēšanai izmantoti divi savstarpēji saistītie rādītāji – ieņēmumu daļa (ieņēmumi no pārdotajām biļetēm un nesaņemtie ieņēmumi no pasažieriem, kuriem pienākas braukšanas maksas atvieglojumi, kurus sedz valsts saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem), kas nosedz pārvadājumu izmaksas, un vidējais pasažieru skaits transportlīdzeklī visā maršruta garumā (pieprasījums).
Paredzēts, ka valsts prioritāri nodrošinās reģionālās nozīmes maršrutus, kuros kopējo saņemto ieņēmumu segums pār kopējām izmaksām vai vidējais pasažieru skaits transportlīdzeklī visā maršruta garumā nav mazāks par 50%
vai deviņiem pasažieriem maršrutos, kas nodrošina Rīgas pilsētas saistību ar citu republikas nozīmes pilsētu, republikas nozīmes pilsētu saistību ar citu republikas nozīmes pilsētu, Rīgas pilsētas saistību ar reģionālās nozīmes attīstības centriem, vai pilsētām un apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000 vai republikas nozīmes pilsētu saistību ar pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000.
Tāpat valsts prioritāri nodrošinās reģionālās nozīmes maršrutus, kuros kopējo saņemto ieņēmumu segums pār kopējām izmaksām vai vidējais pasažieru skaits transportlīdzeklī visā maršruta garumā nav mazāks par 40% vai pieciem pasažieriem maršrutos, kas nodrošina pilsētu ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000 saistību ar citu pilsētu ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000, pilsētu ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000 saistību ar apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu virs 3 000, pilsētu ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000 pilsētas centra savienojumi ar citām pilsētas daļām vai pilsētu ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000 savienojumi ar apdzīvotām vietām ar iedzīvotāju skaitu zem 3 000.
Tāpat valsts prioritāri nodrošinās reģionālās nozīmes maršrutus, kuros kopējo saņemto ieņēmumu segums pār kopējām izmaksām vai vidējais pasažieru skaits transportlīdzeklī visā maršruta garumā nav mazāks par 25% vai trim pasažieriem maršrutos, kas nodrošina tuvējo novadu savstarpējo saistību, pagastu sasaisti ar novada centru vai tuvāko pilsētu, kā arī citus savienojumus pēc nepieciešamības.
Lielāka pieprasījuma gadījumā reisu skaits maršrutā varēs tikt palielināts, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem, ievērojot ekonomiskās efektivitātes kritērijus. Ja ekonomiskās efektivitātes kritēriji kādā maršrutā netiks sasniegti, būs jāveic pasākumi vidējā pasažieru skaita maršruta reisā palielināšanai – jāpārskata kustības saraksti vai veic izmaiņas reisu izpildē.
Grozījumi likumā paredz pasūtītāja tiesības ieviest bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.
Lai paaugstinātu sabiedriskā transporta pieejamību mazapdzīvotās teritorijās un stimulētu iedzīvotājus pēc iespējas vairāk izmantot sabiedrisko transportu maršrutos, kas apkalpo teritorijas ar zemu iedzīvotāju blīvumu un kuru rentabilitātes rādītāji ir ļoti zemi, paredzēts ieviest braukšanu bez maksas, proti, nosakot 100% braukšanas maksas atlaidi.
Plānots, ka no 2021.gada aptuveni 20 maršrutos visos reģionos, izņemot Rīgas, sabiedriskā transporta pakalpojumi tiks nodrošināti bez maksas, piemēram, Viļaka-Žīguri-Katleši (Latgales plānošanas reģions), Skujene-Kaive-Skujene (Vidzemes plānošanas reģions), Kuldīga-Kabile (Kurzemes plānošanas reģions), Pilskalne-Sproģi (Zemgales plānošanas reģions) un citos. Šobrīd identificētie bezmaksas maršruti un to daudzums varētu mainīties.
Kritēriji, pēc kuriem varētu tikt atlasīti bezmaksas maršruti, ir divi – apdzīvotības blīvums ir mazāks par četriem iedzīvotājiem uz vienu kvadrātkilometru, kā arī ieņēmumi no pārdotajām biļetēm
un nesaņemtie ieņēmumi no pasažieriem, kuriem pienākas braukšanas maksas atvieglojumi, kurus sedz valsts atbilstoši spēkā esošiem normatīviem, maršrutā nepārsniedz 15% (valsts no savas puses sedz vairāk nekā 85% izmaksu, kas rodas, lai maršrutu uzturētu). Kritēriju kvantitatīvos rādītājus, pēc kuriem noteiks reģionālas nozīmes maršrutus (reisus), kuros sabiedriskā transporta pakalpojumi tiks sniegti bez maksas, noteiks Ministru kabinets.
Gadījumos, kad apdzīvotības blīvums konkrētajā teritorijā būs virs četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, bet ieņēmumi no pārdotajām biļetēm un nesaņemtie ieņēmumi no pasažieriem, kuriem pienākas braukšanas maksas atvieglojumi, kurus sedz valsts atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem, maršrutā nepārsniegs 15% (valsts no savas puses sedz vairāk nekā 85% izmaksu, kas rodas, lai maršrutu uzturētu), plānots attīstīt pakalpojumu transports pēc pieprasījuma.
Plānots, ka pārvadājumu pēc pieprasījuma ietvaros, kad pārvietošanās vajadzības tiks nodrošinātas vienam līdz trim pasažieriem, šādu pakalpojumu varēs izpildīt ar vieglo automašīnu.
Grozījumi likumā paredz arī komerciālo/valsts nedotēto maršrutu (reisu) veidošanas iespējas.
2021.gadā reģionālās nozīmes autobusu maršrutus, kas ir paralēli vilcieniem Pierīgā un posmā Rīga-Daugavpils un ar kuriem pēc būtības tiek apkalpotas tās pašas apdzīvotās vietas, paredzēts saglabāt, bet bez valsts dotācijām. Līdz ar to autobusu maršruti savienojumos Rīga-Ogre, Rīga-Salaspils, Rīga-Jelgava, Rīga-Olaine, Rīga-Jaunķemeri, Rīga-Sloka, Rīga-Sigulda, Rīga-Daugavpils tiks apkalpoti uz komerciāliem principiem, taču to skaits varētu palielināties, ņemot vērā pieejamos valsts budžeta līdzekļus.
Plānotajā iepirkumā paredzēts, ka pārvadātājam piešķiramo tiesību apjomu līguma darbības laikā var samazināt vai palielināt līdz 30%. Potenciāli tiek paredzēts, ka komerciālie/valsts nedotētie maršruti varētu tikt veidoti Rīgas savienojumos ar Rēzekni, Liepāju, Ventspili un Bausku. Līdz ar to maršrutu tīkla daļās (lotēs), kurās ietilpst minētie savienojumi, tiek paredzēta maksimāla iespēja samazināt piešķirto tiesību apmēru, tas ir, līdz 30%. Šāds apjoma samazinājums ir paredzēts iepirkuma dokumentācijā un ar šāda samazinājuma apmēru pretendentiem un turpmāk arī pakalpojuma sniedzējiem būs jāierēķinās un šāds potenciāls apmēra samazinājums pretendētiem būs jāierēķina piedāvātajā pakalpojuma cenā.
Paredzēts, ka pārvadātāji iegūs tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem uz komerciāliem principiem uz trīs gadu termiņu.
Ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie zaudējumi un izdevumi būs pārvadātāja pašrisks un tie no valsts vai pašvaldību budžeta netiks kompensēti, taču pārvadātāji būs tiesīgi paši noteikt biļešu cenu.
Pakalpojuma sniegšanas un transportlīdzekļu kvalitātes prasības uz komerciāliem principiem apkalpojamajos maršrutos būs nosakāmas līdzīgas kā maršrutos, kas savieno republikas nozīmes pilsētas savstarpēji vai republikas nozīmes pilsētas ar reģionālās nozīmes attīstības centriem (A kategorijas savienojumi). Vienlaikus ar grozījumiem likumā precizēts, ka pakalpojumu sniedzējs, kurš sniegs pakalpojumus komerciālajos maršrutos, tarifa noteikšanā būs pilnīgi ekonomiski un administratīvi neatkarīgs.
Autotransporta direkcija veidos komerciālos maršrutus (reisus), izvērtējot autobusu un dzelzceļa pārvadājumu intensitāti, pakalpojuma pieejamību un pieejamo valsts budžeta finansējumu. Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pastāv pārvadājumi pa dzelzceļu, pakalpojuma pasūtījums primāri tiks nodrošināts reģionālās nozīmes dzelzceļa pārvadājumu ietvaros un reģionālās nozīmes autobusu maršrutus (reisus) veidos kā dzelzceļa pārvadājumus papildinošus.
Lai samazinātu administratīvo slogu, administratīvos resursus, kā arī paaugstinātu Autotransporta direkcijas sniegto pakalpojumu efektivitāti, grozījumi likumā paredz, ka komerciālajā maršrutā tiesības sniegt pakalpojumu tiks piešķirtas, izsniedzot maršruta atļauju, publicējot par to noteikta satura informāciju Autotransporta direkcijas tīmekļa vietnē, kā arī veicot attiecīgu ierakstu Autotransporta direkcijas uzturētajā valsts informācijas sistēmā Autopārvadātāju informatīvā datubāze.
Maršruta atļauja tiks piešķirta, izvērtējot vairākus kritērijus: pārvadātāja pieteikumā norādīto transportlīdzekļu aprīkojumu un iespēju transportlīdzekli izmantot personām ar invaliditāti; piedāvātā pārvadājuma kustības intensitāti; pakalpojuma pieejamību; pakalpojuma stabilitāti; kā arī biļešu iegādes iespējas.
Vienlaikus paredzēts, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nebūs pietiekami, lai kompensētu pakalpojuma sniedzēja zaudējumus, Sabiedriskā transporta padome pārskatīs plānotā reģionālās nozīmes maršrutu tīkla apmērus nākamajam gadam.
Grozījumi likumā paredz iespēju arī pašvaldībām iesaistīties sabiedriskā transporta pakalpojumu līdzfinansēšanā. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā pašvaldība varēs piedalīties ar līdzfinansējumu zaudējumu segšanā reģionālās nozīmes pārvadājumos, cita starpā arī paredzot līdzfinansējuma apmēra noteikšanas kārtību.
Tāpat valdības apstiprinātie grozījumi likumā paredz aizliegumu pakalpojumu sniedzējam nodot tam piešķirtās tiesības citam pakalpojumu sniedzējam.