Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs (MITC) izstrādājis simulācijas scenāriju koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 saslimuša pacienta atpazīšanai un rīcībai, informē RSU pārstāvis Edijs Šauers.
Paredzēts, ka mācības sākotnēji tiks īstenotas klīnisko universitātes slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Šauers norāda, ka simulācijas scenārijs ir izstrādāts, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Eiropas un Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām un ņemot vērā līdzšinējo MITC pieredzi simulāciju scenāriju veidošanā un īstenošanā.
Simulācijas izspēles mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes personāla sagatavotību COVID-19 pacienta atpazīšanai un sagatavotību rīcībai, saskaroties ar šādu saslimšanas gadījumu.
Prioritāte ir palīdzēt pacientam, pasargāt citus un sevi no inficēšanās, kā arī novērst riskus infekcijas izplatībai, uzsver universitātes pārstāvis.
Pēc RSU MITC vadītājas Ievas Šlēziņas paustā, simulācija kā metode paredz klīnisko prasmju apguvi un kompetences pilnveidi drošā un kontrolētā vidē. Šāda pieeja ir īpaši piemērojama gadījumos, kad jāsagatavojas nestandarta situācijām, jo īpaši apstākļos, kad neviena slimnīca pasaulē nav pilnīgi gatava visam, kas varētu notikt, uzskata Šlēziņa.
«Teorija un algoritmi ikvienam ir zināmi, bet praksē virsroku var gūt emocijas un stress, gadās, ka vajadzīgais aprīkojums atrodas citā nodaļā vai kolēģu savstarpējā komunikācija norit ar pārpratumiem,» klāstīja Šlēziņa un norādīja, ka savlaicīga situācijas izspēle reālajā vidē un pēcapspriede var būtiski uzlabot ārstniecības iestādes gatavību reālai situācijai un padarīt darbu saskaņotāku.
Lasiet arī: Līdz šim pārbaudot 186 cilvēkus, Latvijā jaunus COVID-19 gadījumus nekonstatē
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatrs un MITC klīnisko simulāciju instruktors Reinis Balmaks skaidroja, ka COVID-19 simulācijas scenārija izspēles laikā vīrietis ar elpošanas mazspēju vēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā, norādot, ka viņa māsa nesen atgriezusies no slēpošanas kūrorta Ziemeļitālijā.
«Personālam nepieciešams atpazīt iespējamu COVID-19 gadījumu, izolēt pacientu un veikt atbilstošos piesardzības pasākumus.»
Simulācijai turpinoties, pacienta stāvoklis pasliktinās, pastiprinās elpošanas mazspēja un tiek piesaistīta slimnīcas intensīvās terapijas komanda. Balmaks norādīja, ka tajā momentā simulētais pacients tiek nomainīts ar manekenu un tam tiek veiktas nepieciešamās manipulācijas.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvā dienesta infektoloģe Aija Vilde šīs mācības uzteic kā lielisku iespēju pārbaudīt dzīvē, kā strādā algoritmi, un identificēt vietas, kur nepieciešami uzlabojumi. «Esam priecīgi par RSU iniciatīvu reālajā slimnīcas vidē organizēt mācības COVID-19 pacienta atpazīšanai un tālākai aprūpei,» uzsver infektoloģe.
Viņa klāstīja, ka šādas simulētās mācības īpaši reālajā vidē ir būtiskas pacientu aprūpes kvalitātes paaugstināšanai un šajā gadījumā ārkārtīgi svarīgas infekciju kontroles nolūkos, lai nepieļautu tās tālāku izplatību stacionārā. «Ceram uz turpmāku sadarbību ar MITC simulāciju centru,» uzsver Vilde.
Latvijā pirmdien, 2.februārī, tika apstiprināta pirmā saslimšana ar COVID-19. Sieviete, kas ir rīdziniece, sestdien, 29.februārī, ielidojusi no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā.
Igaunijā piektdienas rītā tika konstatēti vēl pieci saslimušie ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību COVID-19, kuri 29.februārī no Bergamo Itālijā lidojuši uz Rīgu, tādējādi kopējais saslimušo skaits Igaunijā sasniedzis desmit.
Latvijā no 28.februāra īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras ir atgriezušās no Itālijas Lombardijas, Veneto, Emīlijas-Romanjas, Pjemontas apgabaliem, Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.
Personām, kuras ir atgriezušās no minētajām teritorijām un kurām 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums –, ir jāzvana uz 113. Pie personām ieradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, kura paņems analīžu materiālu laboratoriskai pārbaudei vai arī nogādās pacientu tuvākajā slimnīcā, kur tiks noņemti analīžu paraugi.
Ja personai būs smagas elpceļu infekcijas pazīmes, tostarp apgrūtināta elpošana, NMPD šo personu nogādās stacionārā.
Par izmeklējumu rezultātiem laboratorija informēs pacientu un SPKC. Persona informāciju par izmeklējumu rezultātiem saņems 24 stundu laikā.