Pēc Eiropas Savienības tiesas (EST) sprieduma ļaut Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atgriezties darbā, bankas padome lēmusi, kā pasargāt darbiniekus, kuri liecinājuši pret Rimšēvicu un kā no viņa noslēpt izmeklēšanas informāciju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.
Padome nosprieda, ka prezidents tiks izolēts no informācijas par prokurora jautājumiem un uz tām sniegtajām atbildēm. Tāpat viņam nepieejami būs dati par trīs bankām – ABLV, Trasta komercbanku un PNB –, jo ar tām saistīti pret Rimšēviču sākti kriminālprocesi, informē raidījums.
Latvijas Banka radījusi iekšējas informācijas procedūras, kas paredz, kā darbiniekiem jārīkojas, ja Rimšēvičs mēģinātu ietekmēt lieciniekus. Lietas prokurore Viorika Jirgena neuzskata, ka viņš centrālajā bankā varētu slēpt pierādījumus vai ietekmēt lieciniekus.
Latvijas Bankas prezidents automātiski ir arī Eiropas Centrālās Bankas (ECB) padomes loceklis. ECB lepojas, ka sargā savu neatkarību. Eiropas Komisijas (EK) un ECB vadība par liegumu Rimšēvičam strādāt interesējusies gan sarunās ar Latvijas ministriem, gan premjeru. Krimināllietās savās valstīs figurē arī citi ECB padomes locekļi, bet nevienam no viņiem nav piemērots aizliegums pildīt amata pienākumus. Šādā situācijā Slovēnijas centrālās bankas prezidents gan atkāpās pats, vēsta raidījums.
Rimšēviča lietā tiesa piekrita, ka aizliegums pildīt amata pienākumus pēc būtības ir atcelšana no amata. Ja Latvijas likumi to pieļauj, ja centrālās bankas prezidenta vaina pierādīta tiesā, tad ECB padomes locekļu atcelšanai paredz plašākas iespējas – arī tad, ja ir pamatotas aizdomas par smagu pārkāpumu.
Tomēr Latvija pierādījumus par Rimšēviča vainu neiesniedza. Pēc sprieduma amatpersonām nācās taisnoties par sakāvi.
Par Latvijas pārstāvību atbildīgā Tieslietu ministrija gan noraida to, ka būtu pieļautas kļūdas. Šim spriedumam ir daudz plašākas sekas par Rimšēviča lietu. Ja ar drošības līdzekli jebkura dalībvalsts aizliegs Eiropas Savienības iestāžu amatpersonai ieņemt amatu, tiesībsargiem var prasīt atklāt izmeklēšanā savāktos pierādījumus EST.
«Manā ieskatā Latvija ir darījusi visu, lai savu pozīciju aizstāvētu. Tikai un vienīgi procesa virzītājs var izvērtēt, vai pastāv vai nepastāv risks, ka šie pierādījumi nonāktu līdz otrai pusei,» teica TM valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina. «Latvijas nostājas šajā lietā ir apstiprinātas valdības līmenī, slēgtajā daļā. Līdz ar to šis jautājums ir bijis koordinēts pasākums līdz pat Ministru kabineta līmenim. Pozīcijas veidošanā iesaistījās atbildīgās institūcijas, kas viennozīmīgi nav tikai un vienīgi Tieslietu ministrija, jo šis jautājums ir saistīts gan ar KNAB, gan Ģenerālprokuratūras lēmumiem konkrētās tiesvedības stadijas ietvaros. Līdz ar to arī prokurore, izmeklētāja ir piedalījusies pozīcijas sagatavošanā, vienlaikus piedalījās arī Finanšu ministrija, Ārlietu ministrija. Tā kā šis pasākums un šī pozīcija ir sagatavota primāri šajā vadības grupā un pārrunāta arī valdības līmenī.»
«Tā pozīcija no mūsu puses un no manis arī visnotaļ stingra – mēs nedrīkstam publiskot pierādījumus un izgāzt. Primārā ir tomēr Latvijas tiesa,» komentē bijušais premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).
Eiropas tiesas sēde notika septembrī. Tobrīd Rimšēviča lietas izmeklēšanā Latvijā tikko bija sākusies pratināšana. Līdz tam viņš izmantoja tiesības neliecināt. Eiropas tiesa pieprasīja Latvijai astoņu dienu laikā iesniegt pierādījumus, kas pamatotu Rimšēviča vainu un viņam piemēroto drošības līdzekli – liegumu pildīt amata pienākumus.
«Kad radās tā diskusija, kas notiks ar dokumentiem, es uzdevu jautājumu, vai viņi tiks izsniegti tālāk, tad tiesas atbilde bija – jā. Tas nozīmē, ka šī konfidencialitāte netiktu piemērota,» norāda Jirgena.
To, ka pierādījumi tiktu izsniegti pretējai pusei, apliecina arī tiesas sēdes protokols. Latvija iesniedza 44 dokumentus. Starp tiem bija sarakste starp KNAB, Latvijas Banku, ECB un Vācijas iestādēm par Rimšēviča darbību un lēmumiem it kā par labu Trasta komercbankai. Tāpat iesniegti procesuāli dokumenti, piemēram, KNAB lēmums par Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto, kur pieminēti telefonsarunu audioieraksti un atšifrējumi, liecības, kratīšanā izņemti priekšmeti un apskates protokoli, bet nevienu no šiem pierādījumiem Latvija neiesniedza Eiropas tiesai.
Decembrī izvērstu viedokli publicēja Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokāte. Viņa pauda, ka Latvija no darba atbrīvojusi ECB padomes locekli un atsakās sniegt pierādījumus, kas pamato viņa vainu, lai arī visas lietas, kas attiecas uz ECB, jākontrolē Eiropas Savienības Tiesai. Tā kā Rimšēvičs jau bija sācis liecināt, Latvija uzskatīja, ka risks sagraut krimināllietu nu bija mazāks un centās novērst pazemojošo spriedumu.
«Prokurore aicināja izteikt lūgumu EST, ka viņa ir gatava iesniegt – gribu atzīmēt – visus lietas materiālus, kas ir viņas rīcībā, bet tikai un vienīgi, saņemot garantiju no EST, ka šie dokumenti otrai pusei netiks izsniegti,» atzīmē Kucina.
Kriminālprocesā tobrīd bija 23 sējumi. Latvija nosūtīja Eiropas tiesai divas vēstules, piedāvājot tos iesniegt.
«Es kā procesa virzītājs biju situācijas ķīlnieks. No vienas puses man gribētos pārliecināt EST, ka mums šie pierādījumi ir. No otras puses man ir šī izmeklēšanas interese pēc iespējas ilgāk saglabāt visus savāktos pierādījumus noslēpumā, lai man izdotos savākt tos pierādījumus. Kamēr viņš nezin, kas man ir,» stāsta prokurore Jirgena. «Tajā janvārī es nolēmu – ir jau pietiekami daudz, bet tad bija par vēlu. Es jau varēju arī septembrī nolikt savas izmeklētāja ambīcijas pie malas. Tajā brīdī vēl nebija tā, kas man bija uz janvāri.»
Tiesa uz Latvijas piedāvājumu atbildi nesniedza, jo tiesvedības mutvārdu daļa jau bija noslēgusies. Pārsteidzošais spriedumā esot tas, ka Eiropas tiesa nevis uzdeva Latvijai rīkoties, bet pati atcēla vienu no četriem Rimšēvičam piemērotajiem drošības līdzekļiem, norāda Nekā Personīga.
Rimšēvica advokāts Mārtiņš Kveps atgādina, ka jau vasarā EST lika Latvijai grozīt Rimšēviča drošības līdzekli, lai viņš varētu savā vietā ECB padomē pilnvarot savu vietnieci. Šī rīkojuma izpilde Latvijā bija lēna. Citi procesā iesaistīte pieļauj, ka Latvijas atteikšanās izpaust pierādījumus varēja izskatīties pēc necieņas pret tiesu vai radīt iespaidu, ka tobrīd izmeklēšanā vēl nebija pietiekami pierādījumu, stāsta Nekā Personīga.
Šobrīd nekas neliedz likumsargiem vēlreiz Rimšēvičam noteikt tādu pašu drošības līdzekli, bet tad jārēķinās, ka uz ECB amatpersonu atbrīvošanu izmeklēšanas noslēpums, iespējams, neattiecas, jo par konfidencialitāti tiesas spriedumā nekas nav teikts, komentē Nekā Personīga.
Šī gada nogalē beidzas Rimšēviča pilnvaru termiņš amatā. Fakts, ka Rimšēvičam kopš vasaras nav pielaides valsts noslēpumam, iepriekš apsvērts kā pamats Saeimas balsojumam par viņa atcelšanu. Pēc EST sprieduma deputātu apņēmība pačibējusi pavisam, komentē raidījums.
«Latvijas Bankas prezidentam, lai pildītu savus pienākumus, lai ieņemtu šo amatu Latvijā un Eirozonā – ECB darbā –, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam,» komentē Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
Atbildot uz jautājumu, ka Rimšēvicam bijusi pielaide valsts noslēpumam, Silakalns norāda, ka dažiem jautājumiem, iespējams, bija tā bija nepieciešama.
«Taču Latvijas Banka sargā valsts noslēpumu un līdzīgi kā visu pēdējo gadu šos jautājumus skatīs un lems Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa. Tāpēc šādi jautājumi nenonāks uz prezidenta darba galda,» mierina Silakalns.