Parīzē marta vidū noslēgusies norvēģu investoru prasības izskatīšana starptautiskajā arbitrāžā pret Latvijas valsti. Spriedums vēl nav pasludināts, taču norvēģu avoti ziņo, ka no Latvijas par investīciju aizsardzības līguma pārkāpumu pieprasīti 65 miljoni eiro, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Norvēģi bija iecerējuši celt biznesa ēku kompleksu pie lidostas Rīga, taču iecere neīstenojās. Uzņēmēji neveiksmēs vaino Latvijas pusē mainītos attīstības plānus. Taču Satiksmes ministrija (SM), kas ir lidostas īpašniece, apgalvo, ka tā nevar atbildēt par kapitālsabiedrības uzņemtajām saistībām un pārāk ambiciozu biznesa projektu, skaidro raidījumā.
Ainārs Šlesers lidostas attīstību pasludināja par prioritāti, vēl būdams premjera biedrs Einara Repšes valdībā. Ambīcijas tikai pieauga pilnvērtīgi iesēžoties satiksmes ministra krēslā 2004.gadā. Šlesers apņēmās, ka Rīgai jākļūst par nozīmīgu Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centru. Desmit gados jāsasniedz 10 miljonu pasažierus gadā, kas prasīja termināļa paplašināšanu. Ar eksluzīviem līgumiem, Šlesers uz Rīgu atveda vairākas zemo cenu lidsabiedrības, pasažieru skaits tiešām sāka ievērojami kāpt, vairākus gadus seno vēsturi atgādina raidījums.
Laikā, kad lidostai tika solīta grandioza attīstība, Rīgā ar savu piedāvājumu ienāca norvēģu investori. Viņi solīja viesnīcas, konferenču zāles, biroja ēkas un autostāvvietu. Lidostai patika biznesa centra autoru iecere, un tā savu zemi iznomāja uz 25 gadiem ar tiesībām līgumu vēl pagarināt, skaidro Nekā personīga.
Starptautiskā konkursa uzvarētājs, Staur Eiendom un vēl divām norvēģu kompānijām piederošais SIA Rixport, attīstību sāka ar biroja ēkām, paplašinātā termināļa priekšā bija ieplānota viesnīca un daudzstāvu autostāvvieta. Kopējais iecerētais investīciju apjoms biznesa centra pirmajā kārtā – 430 miljoni eiro, informē žurnālisti.
Taču sākās neplānotas izmaiņas. Rixport bija lidostai jāatdod atpakaļ viens no četriem nomātajiem gabaliem, jo zeme bija nepieciešama termināļa infrastruktūrai. Rixport pilnībā piederoša firma uz cita zemes gabala sāka celt biroju ēku, taču drīz sabiedrība kļuva maksātnespējīga. Ēku bankrota procedūrā nopirka cita meitas sabiedrība, un šī nepabeigtā celtne netālu no lidostas termināļa stāv joprojām, stāsta Nekā personīga.
Tika izbūvēts pievedceļš, bet ar to arī visas investīcijas apstājās. Ekonomikā iestājās dziļa krīze, norvēģi un lidosta meklēja risinājumu. Tomēr sarunas nedeva rezultātus un Rixport vērsās pret lidostu Latvijas tiesā. Divās tiesu instancēs spriedumi bijuši labvēlīgi lidostai. Nesagaidot, ko lems Augstākā tiesa, Rixport īpašnieki vērsās starptautiskajā investīciju šķīrējtiesā. Šoreiz atbildētājs ir Latvijas valsts, informē raidījums.
«Pārkāpums ir investīciju līguma nepildīšana, kas ir investoru ieguldīto līdzekļu tāda kā piesavināšanās, angliski «creeping expropriation»,» skaidro Agnese Medne, zvērināta advokāte un Rixport pārstāve.
Bizness neesot devis cerēto, jo lidostas attīstības plāni nemitīgi mainījušies. Tā esot arī valsts atbildība. Rixport atsaucas uz Aigara Kalvīša valdības laika rīkojumu par SM darbības stratēģiju, kurā viens no mērķiem minēta arī lidostas biznesa parka pabeigšana līdz 2010.gadam. Investoram neesot bijis iespējams plānot tālāku 23 hektāru lielās teritorijas attīstību, kamēr Mārupes novada būvvaldē tapis jauns detālplānojums.
«Galvenais traucēklis bija attīstības plānu maiņa. Plāni, ko nosprauž Latvijas valsts, galvenokārt, SM personā, kas mainījās vai katru gadu vai dažkārt pat vairākas reizes gadā,» teic Medne. «Nekustamā īpašuma attīstīšanā vieta ir vissvarīgākā, un, ja kāds sola vislabāko vietu un to nepilda, tad tas ir saistību pārkāpums.»
SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa gan nepiekrīt: «Tas tā gluži nav. Lidostā ir realizēti vairāki projekti, pēc tā paša detālplānojuma, kas neapmierināja konkrēto komersantu. Līdz ar to, tas atspoguļo tikai divas iespējas – vai nu projekts bija sagatavots ar nepietiekamiem biznesa aprēķiniem, vai arī bija vēlme izdarīt izmaiņas detālplānojumā, kas projektu mainītu.»
Investors prasa atlīdzināt zaudējumus un cerētos ienākumus no neuzceltā biznesa parka Rīgā. Norvēģu reģionālais laikraksts Adresseavisen raksta, ka no Latvijas valsts norvēģu investors cer piedzīt 65 miljonus eiro. Investīciju politikai veltītā mājaslapā minēta cita summa – 26 miljoni.
Rixport pārstāvji Latvijā ar lidostas valdi centušies izlīgt un prasījuši kompensāciju. Nekā personīga zināms, ka 2013.gadā norvēģu pārstāvju vārdā pie lidostas valdes uz sarunām gājis arī advokāts Aldis Gobzems.
«Zinot, kāda ir dažu investoru prakse citās valstīs, es varu minēt, ka tas ir veids, kā motivēt valsti izlīgt un likt valstij samaksāt kaut kādu atkāpšanās summu. Mainoties politiskajai situācijai, varbūt kāds varētu cerēt, ka šāds izlīgums kļūst ticams,» raidījumam komentē Uģis Zeltiņš, zvērināts advokāts un lidostas Rīga pārstāvis.
Lēmums neizlīgt, bet tiesāties tika pieņemts Māra Kučinska valdības laikā. SM pusē arbitrāžā strādā starptautisks advokātu birojs no Šveices Lalive.
«Pēc manas pieredzes, ja ņem advokātu, arī šobrīd valstij ir kaut kāds uzvaras procents. Ja izredzes ir ne mazāk par 70 procentiem, tad arī šī izšķiršanās ir. Ja ir lēmums iet uz zaudējumu, man šķiet tādus lēmumus neviena valdība nepieņem,» raidījumam komentē bijušais premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).
«Es domāju, ka tā prasība ir pilnīgi nepamatota. Ja uzņēmējs neko neizdara, mēģina izspiest naudu, neļauj attīstīties arī lidostai, es domāju, nav nekādu izredžu viņiem šajā tiesvedībā vinnēt,» Nekā personīga pauž bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Viens no «Šlesera mantojumiem» gan lidostai jau maksājis pusotru miljonu starptautiskajā šķīrējtiesā. Toreiz par Šlesera laikā slēgta līguma nepildīšanu, arbitrāžā vērsās īru zemo cenu lidsabiedrība Ryanair un prāvu vinnēja. Spriedums norvēģu investoru prasībā pret Latvijas valsti sagaidāms pusgada laikā, informē raidījums.
Ar Rixport saslēgtie nomas līgumi vairs nav spēkā. Lidosta atturējās no jebkādiem komentāriem, ko plāno darīt ar atbrīvotajām zemēm. Lidostas valdes priekšsēdētāja Ilona Līce kādā intervijā teikusi, ka no kļūdām vajagot mācīties, un visa lielā teritorijā noteikti vairs netikšot nodota viena attīstītāja rokās kā iepriekš, vēsta Nekā personīga.