Ap trīsdesmit Latvijas pašvaldību ir sasparojušās mainīt ielu apgaismojumu uz LED gaismām, kas ļauj pat pieckārt ietaupīt elektrību, un ieviest viedas tehnoloģijas to regulēšanai. Šobrīd tam ir izdevīgs brīdis, jo 70% no izdevumiem sedz Vides investīciju fonds, stāsta raidījumā Nekā personīga (NP). «Līdz šim iepirkumus izsludinājušas vienpadsmit pilsētas. Dīvainā kārtā visām pilsētām ir ļoti līdzīgas vai pat vienādas prasības,» atzīmē raidījumā.
NP vēsta, ka Latvijas vides investīciju fonds ir izsludinājis konkursu Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām. «Pašvaldību tāmēm fonds piemaksās 70%. Interese ir liela. Pieteikusies trešā daļa Latvijas pilsētu.»
Raidījumā ziņo, ka noteiktajām prasībām atbilst tikai viena firma, kas gaismekļus ražo, un viena, kas tos uzstāda. «Līdz šim konkursi noslēgušies Gulbenē, Ķekavā un Ludzā. Visos uzvarējusi Daugavpils būvfirma Derex. Tā uzstādīs gaismekļus, ko ražojis izmanīgā uzņēmēja Māra Martinsona biznesa partneriem piederošais SIA Vizulo. Ne pašvaldību ierēdņi, ne Vides investīciju fonds nespēj izskaidrot, kā tā ir sanācis, ka dažādiem konkursu nolikumu rakstītājiem izdevies vienāds rezultāts,» turpina NP.
Raidījumā klāsta, ka Vides investīciju fonds konkursā vērtē CO2 izmešu samazinājumu un inovāciju pielietošanu. Pilsētām jāsagatavo plāni, kurās ielās gaismekļus mainīs un jāizvēlas būvnieks. Gaismekļu ražotāju izvēlas būvfirma pēc pašvaldības sagatavotās tehniskās specifikācijas.
«Konkursus būvniekam jau izsludinājušas Daugavpils, Baldone, Saulkrasti un vēl astoņas pašvaldības. Salīdzinot konkursu nolikumus, nevar nepamanīt, ka tie visi ir ļoti līdzīgi,» vērojumos dalās raidījumā.
NP žurnālisti stāsta, ka pirmā iepirkumu izsludināja Ķekava. Tajā varēja piedalīties pretendenti, kam pēdējos piecos gados bijis līgums par vismaz 200 LED gaismekļu un to vadības sistēmas uzstādīšanu, kā arī montēti auto plūsmas detektori. Gaismekļiem pašvaldība prasa parametrus, kas atrodami viena ražotāja katalogos.
Konkursā pieteicās un uzvarēja viens pretendents – Daugavpils firma Derex izmantos SIA Vizulo lampas. Arī Daugavpils piedalās Vides investīciju fonda konkursā. Te nolikumā ir identiska prasība kā Ķekavā un citās pilsētās, ka pretendents piecu gadu laikā ir uzstādījis vismaz 200 LED gaismekļus ar vadības sistēmu. Daugavpils dome grib mainīt 1 300 gaismekļus 12 ielās. Projekta izmaksas plānotas 1,6 miljoni eiro. Darbu veicēju pilsēta izvēlas atklātā konkursā, kas noslēgsies 10.decembrī, skaidro NP.
Daugavpils domes Attīstības departamenta Projektu nodaļas vadītāja Dagnija Briška stāsta: «Mums visiem projektiem tiek izstrādāta tehniskā dokumentācija, balstoties uz [to], tad mēs arī gatavojam projektu pieteikumus. Nu un tāpēc man nav aizdomu vai šaubu, tehniskie cilvēki mums ir atsevišķi, kas izvērtē parametrus, atbilstību un tamlīdzīgi.»
Uz Nekā personīga jautājumu, vai Briškai būtu liels pārsteigums, ka konkursā uzvarēs firma Derex un SIA Vizulo, viņa atbildēja: «Ja godīgi, es pat tādas nezinu. Es pat nevaru komentēt šo jautājumu, man nav tehniskās izglītības gaismekļu jomā.»
Saulkrastos konkurss noslēgsies nākamnedēļ. Arī te pašvaldība prasa, lai pretendenta darbiniekiem būtu pieredze 200 LED gaismekļu un to vadības sistēmas uzstādīšanā.
Nekā personīga Saulkrastu domes deputātam Iepirkumu komisijas priekšsēdētājam Bruno Veidem (LZS) jautā: «Vai jūs būtu gatavs derēt, ja mēs varētu saderēt uz 10 eiro vai simts, ka konkursā nevinnēs firma Derex?»
Veide: «Par tādu firmu Derex es neko nezinu, neesmu pat dzirdējis. Nekad iepriekš man nav bijis šāda te iepirkuma, kur ir saistīts ar lampām, tāpēc tas bija diezgan smags gadījums. Sagatavot šo te nolikumu, meklējām speciālistus.»
NP: «Un par SIA Vizulo jūs kaut ko zināt?»
Veide: «Vizulo? Zinu tādus lampu modeļus, jā, tas ir dzirdēts.»
NP: «Un tagad jums arī pilsētā būs, ja?»
Veide: «Es nemāku teikt, jebkurš analogs var būt, ja būs piedāvājums. Cena būs noteicošā, ja tiks izpildīti visi normatīvi.»
Saulkrasti dokumentus iepirkumam gatavojuši paši, pašpikojot no citu pašvaldību jau izsludinātajiem iepirkumiem un konsultējoties ar Tehniskās universitātes ekspertiem, komentē raidījuma žurnālisti.
NP: «Tad jūs nošpikojāt konkursa specifikāciju no citām pašvaldībām, un tagad gaidāt, kad jums būs izdevīgs piedāvājums no ražotājiem un konkursā būs plašs dalībnieku skaits?»
Veide: «Es uzreiz pateikšu, ka šī ir ļoti specifiska sfēra. Lai es pats varētu to visu izdomāt, mūsu darbinieki, nu nebija spējīgi. Tātad konsultācija un paraugu ņemšana no citurienes bija loģiska. Kā savādāk?»
Paraugs bijis Ķekavas pašvaldības nolikums. Modificēt Saulkrastu vajadzībām to palīdzējis Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta pētnieks Ansis Avotiņš.
Avotiņš atzīmē: «Ja viens ir izsludinājis šo iepirkumu procedūru, tie, kas seko līdzi, tad viņam ir divi varianti, tad viņš sauc ekspertu, ja nav kompetence vispār kā tāda, vai tu ņem tur, kur ir jau, tu paskaties un saliec, uzprasi, ko jūs tur domājāt, kas tur varētu būt, kādi varētu būt tie uzvarētāji, kādi iespējamie produkti, okay, šis man der, es izmantoju, tā pat arī eksperti var paskatīties, kas tad ir bijis Latvijā, jo tas tak ir normāli, jo jēga būt baigi atsevišķām specifikācijām, kāpēc jūs domājat, ka būtu jābūt ļoti atšķirīgām specifikācijām?»
Nolikumu un tehnisko specifikāciju Ķekavai, ko norakstīja Saulkrasti, gatavoja Daugavpils uzņēmums Rem Pro. Šī firma piedalījusies arī Daugavpils konkursa tapšanā. Ķekavas ierēdņiem neesot šaubu, ka darbs izpildīts kvalitatīvi un konkurss ir pašvaldībai izdevīgs, piebilst Nekā personīga.
Lursoft dati liecina, ka konkursa specifikāciju rakstītājs Rem Pro ir saistīts ar konkursa uzvarētāju Derex. 2013.gadā Rem Pro ir ieķīlājis savu mantu, lai būvnieks varētu saņmet 462 tūkstošu kredītu Luminor bankā. Parāds joprojām nav dzēsts. Ja veiksme arī turpmāk smaidīs konkursu uzvarētājam Derex, tā apgrozījums gada laikā no pusotra miljona varētu pieaugt līdz 10 miljoniem eiro. Uzņēmums pieder Aleksejam Krasko, kurš ir arī vienīgais valdes loceklis.
Krasko sarunā ar Nekā personīga žurnālistiem stāsta: «Ieraudzījām konkursu un aizgājām, kā parasti viss notiek.»
NP: «Un tas Vizulo, kāda jums ir sadarbība, kāpēc izvēlējāties tieši Vizulo?»
Krasko: «Ļoti labi gaismekļi.»
NP: «Jūs citus arī skatījāties?»
Krasko: «Jā, protams, Philips arī skatījāmies.»
NP: «Un viņi atbilda konkursa nolikumam?»
Kraso: «Ne visi. Mūsu piedāvājumā tikai Vizulo.»
SIA Vizulo ir veiksmīgs uzņēmums, kas vienīgais Latvijā specializējies LED gaismekļu ražošanā. Tas lepojas, ka vairāk nekā 80% tā produkcijas aiziet eksportā. Gaismekļi uzstādīti Somijā, Nīderlandē un Francijā. Lursoft dati liecina, ka patiesā labuma guvēja uzņēmumā caur vairākām kompānijām ir Linda Zeltiņa. Uzņēmuma ciešs sadarbības partneris ir firma Lucidus, kur īpašniekos pastarpināti ir arī izmanīgā uzņēmēja Māra Martinsona ģimene. Uzņēmumā stāsta, ka galvenās tā priekšrocības ir kvalitāte un spēja ātri piemēroties katra pasūtītāja prasībām, tā raidījumā.
SIA Vizulo eksporta vadītājs Kristaps Ticmanis stāsta: «Tādas konkrētas standarta cenas nav. Visi projekti pirms tam tiek sarēķināti, kas būs nepieciešams viņos, kāda jauda būs nepieciešama, tehniskā puse pirms tam tiek sarēķināta un tikai tad mēs piedāvājam cenu, jo bez tās mēs.. sarēķināt cenu nav iespējams.»
Uz NP jautājumu, vai nav tā, ka Vizulo ārzemēs to pašu produkciju piedāvā lētāk, Ticmanis atbild: «Nē, noteikti nē. Ja jūs salīdzināsiet Franciju, tur būs vēl lielākas cenas. Tas viss ir atkarīgs no tā, ko jautā.»
Raidījumā uzsver, ka Vizulo apgaismos ielas arī Gulbenē un Ludzā. Abās pilsētās tehniskos noteikumus gatavoja cita Daugavpils firma – SIA Forston. Firmai Forston rezultāts sanācis ļoti līdzīgs, kā konkurentam Rem Pro – Vizulo gaismekļus uzstādīs Derex. Konkursu Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām pašvaldībām organizē Latvijas vides investīciju fonds (LVIF). Fonds arī vērtē, vai pašvaldību iepirkumi atbilst likumam.
Uz raidījuma žurnālistu jautājumu, vai LVIF valdes priekšsēdētājs Egils Zariņš ir konstatējis, ka visām pašvaldībām, kas piedalās šajā konkursā ir vienādi nolikumi, Zariņš atbild: «Nē, neesam un šādā aspektā mēs šos iepirkumus nevērtējam. Mēs vērtējam, lai atbilst likuma prasībām. Un, ja neatbilst, tad mēs atbilstoši rīkojamies, samazinām finansējumu.»
Raidījuma žurnālisti piebilst, ka pašvaldību konkursu nolikumus un rezultātus neviens nav apstrīdējis. Nekā personīga uzrunātie uzņēmēji un apgaismes sistēmu tirgotāji vai nu vispār atteicās paust viedokli par šo iepirkumu, vai atzina, ka sūdzēties nav nozīmes, jo uzvarētāji no tā nemainīsies.
Līdz šim Daugavpils uzņēmums Derex un Vizulo ir uzvarējuši konkursos Ķekavā, Gulbenē un Ludzā. Šonedēļ tiks noskaidrots, vai tas pats notiks Rēzeknē, Baldonē, Lielvārdē un Saulkrastos, uzsver raidījumā.