Veselības ministrijas (VM) plānotais e-veselības termiņa pagarinājums varētu tikt lūgts, bet nav zināms kad un vai tas vispār būs nepieciešams, skaidroja Nacionālajam veselības dienesta (NVD) pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece.
Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) padomnieks Edgars Skvariks iepriekš klāstīja, ka VM lūgs valdībai pagarināt e-veselības projekta termiņu.
Tomēr, pēc dienesta pārstāves sacītā, pašlaik e-veselības trešās kārtas projekta aktivitātes tiek plānotas atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem, proti, 2021.gada novembrim.
Vaicāta vai patlaban pastāv risks zaudēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, NVD pārstāve klāstīja, ka dienesta rīcībā nav apstiprinošas informācijas par piešķirtā finansējuma pārvirzīšanu citu iestāžu projektu īstenošanai.
Lai iekļautos termiņos, notiek aktīva sadarbība ar Veselības ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, norādīja Tamme-Zvejniece.
Viņa skaidroja, ka e-veselības trešajā kārtā plānots pabeigt divus projektus – Veselības nozares informācijas sistēmu modernizācija, attīstība un integrācija ar e-veselības informācijas sistēmu un Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas identifikāciju.
Kā ziņots, Skvariks iepriekš informēja, ka NVD sadarbībā ar VM patlaban gatavo ziņojumu Ministru kabinetam, kurā tiks lūgts pagarināt projekta termiņu. Ziņojumā arī tiks skaidrota pašreizējā situācija, kurā ir nonācis e-veselības projekts, klāstīja ministres padomnieks.
Finanšu ministrijas pārstāvji pagājušās nedēļas Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā informēja, ka no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem tālākai e-veselības attīstībai pašlaik rezervēti 8,5 miljoni eiro. Tomēr, ņemot vērā progresa neesamību, kapacitātes trūkumu un neskaidrības, kas saistītas ar rīcības plānu, kā arī sadarbības trūkumu no VM puses, pastāv bažas par projekta iekļaušanos termiņos.
Tāpat sēdē tika uzsvērts – ja VM piedāvājums finansējuma izmantošanai nepārliecinās, to varētu pārvirzīt citiem projektiem, lai Latvija attiecīgos līdzekļus nezaudētu pavisam.
Uzklausot klātesošo viedokļus, komisijas deputāti pauda bažas par e-veselības projekta nākotni un to, vai paredzētais finansējums tiks izlietots lietderīgi.
Komisija lēma nosūtīt Ministru kabinetam vēstuli, aicinot pievērst īpašu uzmanību tam, ka ar e-veselības sistēmas izstrādi un darbību saistītās problēmas rada risku zaudēt tai paredzēto finansējumu.
Lasiet arī: Viņķele par e-veselību: Man ir bijusi vēlme pateikt «beidzam mocīties un atzīstam, ka tā bijusi kļūda»
Sēdē šādu nostāju pauda Kaspars Ģirģens (KPV LV), Andrejs Klementjevs (S), Krišjānis Feldmans (JKP) un Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK).
Savukārt Ļubova Švecova (S) bija viena no komisijas deputātiem, kura sēdes laikā pauda savu atsevišķo pozīciju un nostājās NVD pārstāvju pusē, argumentējot, ka IT sistēmu izveide ir sarežģīts un dārgs process.
Atspēkojot minēto deputātu kritiku, NVD direktors Edgars Labsvīrs teica, ka lielākās problēmas ir finansējuma aizplūšana un dienesta nespēja noturēt darbiniekus. Viņš skaidroja, ka otrais faktors ir cieši saistīts ar nepietiekamo atalgojumu, kas tiek piedāvāts konkrētām vakancēm.