LEC vadītājs: aizdevēji neaizstāv Latvijas un vietējo uzņēmēju intereses

Valdība līdz šim nav izrādījusi stingru nostāju, aizstāvot valsts un uzņēmēju intereses sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ir pēdējais laiks tai parādīt savu «mugurkaulu», nevis akli pakļauties ārvalstu ekspertu spiedienam. Turklāt neviens no starptautisko „donoru” piedāvātajiem punktiem neiestājas par Latvijas un vietējo uzņēmēju interešu aizstāvēšanu ilgtermiņā, intervijā biznesa ziņu portālam BNN atzīst SIA Latvijas Energoceltnieks (būvkompānijas LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis

Svarīgākie notikumi, tendences Jūsu pārstāvētajā nozarē pēdējā gada laikā?

Kā vienu no pozitīvajiem notikumiem nozarē jāmin starpnieku kompāniju skaita samazināšanās tirgū, pazūdot kompānijām „viendienītēm”, kas eksistēja treknajos gados. Līdz ar to nozarē palielinājies uzņēmumu pašu spēkiem veikto darbu apjoms, un pozīcijas nostiprina stabilas būvkompānijas ar kompetentiem speciālistiem, attīstītām tehnoloģijām un reālu pieredzi un kvalifikāciju.

Pēdējā laikā arvien biežāk nozarē tiek izmantots cenu dempings kā cīņas instruments pasūtījumu iegūšanā. Pērn zemākā cena iepirkumu konkursos noslīdēja līdz pat 40% zem vidējās, kas ļauj runāt par dempinga vienu no kritiskākajiem sliekšņiem pēdējo divdesmit gadu laikā. Tas viennozīmīgi ir ietekmējis visu nozari kopumā, jo rada nevienlīdzīgas konkurences iespējas.

Tāpat arvien skaudrāk iezīmējas likvidētās Valsts būvinspekcijas radītais kontroles caurums, jo arvien biežāk nākas saskarties ar dezorganizētību un likumdošanas patvaļīgām interpretācijām pašvaldību būvvaldēs, bez vienotas un centralizētas uzraudzības institūcijas.

Vai izjūtat kvalificēta darbaspēka trūkumu?

Viennozīmīgi cilvēkresursu aizplūšana ir liela problēma joprojām, kas ir arī pamats kvalificētu speciālistu trūkumam – esošie speciālisti burtiski tiek izķerti. Tā rezultātā var palielināties darbaspēka izmaksas, ko nosaka kvalificētu inženiertehnisko speciālistu katastrofāls trūkums. Pieļauju, ka tuvākajā laikā, varam sagaidīt jaunu mākslīgi radītu atalgojuma pieaugumu, līdzīgi tam, ko varēja novērot būvniecības buma laikā. Ja tad to ietekmēja straujā ekonomiskā augšupeja, tad šobrīd to diktēs darbaspēka trūkums, kas radīs risku nesabalansētām atalgojuma prasībām.

Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Šobrīd ir vairākas pazīmes, kas liecina, ka tuvākajā nākotnē būs jāpārskata «Publisko iepirkumu likuma» normas, maksimāli ierobežojot negodprātīgo uzņēmēju dalību tajos. Šobrīd tieši negodprātīgu uzņēmumu dalība iepirkumos, piedāvājot zemāko cenu (nereti dempinga cenu), liedz iespēju godprātīgiem uzņēmumiem saņemt objektīvu vērtējumu un uzvarēt.

Līdz šim valdības aktīva rīcība ēnu ekonomikas apkarošanā un negodprātīgo uzņēmēju dalības ierobežošanā valsts pasūtījumos nav bijusi vērojama, lai gan pērn tika sperts mazs, tiesa gan, tikai formāls solis uz priekšu – publisko iepirkumu likumā iekļaujot prasību par algu 70% apmērā no nozares vidēja atalgojuma. Taču praksē šī sistēma nestrādā un tai nepieciešami uzlabojumi. Uzskatu, ka jāpilnveido nozares vidējās algas aprēķina metodoloģija, kas šobrīd oficiālajos datos ir krietni zem vidējā. Ir ļoti svarīgi, lai šie dati tiktu pieprasīti un analizēti pēc būtības, nevis formāli, kā tas notiek šobrīd. Tādējādi būtu iespējams savlaicīgi atklāt negodprātīgos uzņēmumus un novērst viņu dalību publiskajos iepirkumos.

Vai atbalstāt Latvijas pievienošanos eirozonai? Kā tas ietekmēs Jūsu uzņēmuma darbību?

Viennozīmīgi ar pievienošanos eirozonai tiks atvieglota sadarbība un norēķinu sistēma starp Eiropas valstīm. Taču šobrīd svarīgākais ir saprast, cik ilgtspējīga un stabila ir pati eirozona, jo finanšu krīzes izraisītās valūtas svārstības un nestabilitāte, faktiski, ir drauds tās pastāvēšanai. Ja tā stabilizēsies un turpinās attīstīties, tad viennozīmīgi, mēs nevarēsim palikt kā vientuļa sala un mums būs jāpievienojas eirozonai.

Kā Jūs vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Līdz šim valdība nav izrādījusi stingru nostāju, aizstāvot valsts un uzņēmēju intereses, sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ir pēdējais laiks, lai valdība parādītu savu „mugurkaulu”, nevis akli pakļautos ārvalstu ekspertu spiedienam. Turklāt neviens no starptautisko „donoru” piedāvātajiem punktiem nav par Latvijas un vietējo uzņēmēju interešu aizstāvēšanu ilgtermiņā.

Bažas rada valdības neprognozējamie lēmumi un ne vienmēr aktīvā rīcība tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā, ja tā turpināsies par attīstību Latvijā nebūs pamata runāt. Ar griešanas metodēm nav iespējams panākt izaugsmi, uzņēmējiem ir nepieciešama valsts pretimnākšana un savstarpēja sadarbība.

Pērn uzņēmēji tā arī nesagaidīja reālu rīcību tautsaimniecības attīstībai un daudzinātā ekonomikas sildīšana ir palikusi tikai vārdos.

Kad Jūsu uzņēmums varētu sasniegt pirmskrīzes rādītājus?

SIA Latvijas Energoceltnieks kā viena no vadošajām būvkompānijām Latvijā plāno turpināt aktīvu darbību visos trīs uzņēmuma pamatdarbības virzienos – celtniecība, sakari un enerģētika. Kā perspektīvāko šogad saredzam tieši enerģētikas jomu, kur potenciāli iezīmējas atsevišķi lielizmēra objekti. Savukārt par būvniecības izaugsmi nevarēsim runāt vēl vismaz pāris gadus.

Vai līdzšinējā valsts pārvaldes sektora konsolidācija ir bijusi pareiza, kas būtu jādara citādāk?

Uzskatu, ka valsts pārvaldes sektora konsolidācija jāturpina. Noteikti eksistē valsts pārvaldes sektori, kur vēl iespējama līdzekļu optimizācija. Lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai ministrijās darbotos profesionāļi, nevis tiktu mākslīgi veidots ierēdņu skaits, kas formāli veic savas funkcijas.

Kādās jomās redzat brīvu nišu budžeta samazināšanas iespējām?

Svarīgāk būtu risināt jautājumu par budžeta ieņēmumu palielināšanu, nevis pragmatisku izdevumu griešanu. Lai gan arī tēriņu mazināšana ir apsveicama, tomēr ir svarīgi, uz kā rēķina tas notiek. Budžeta konsolidācijai nepieciešamo summu noteikti nevajadzētu veikt uz sociālās sfēras rēķina vai mazinot sabiedriskā sektora izmaksas, ir jāmeklē konstruktīvāki risinājumi.

Viennozīmīgi budžeta ieņēmumu palielināšanu varētu veikt, veicinot efektīvāku esošo nodokļu iekasēšanu, nevis izstrādājot jaunus nodokļus. Budžeta ieņēmumu apjoma palielināšana un efektīva administratīvo resursu plānošana ilgtermiņā varētu nest daudz lielāku ieguvumu valsts budžetā. Turklāt būtiska nozīme ir komersantu motivācijai – ja komersantiem būs skaidra nodokļu ieņēmumu pārdale un atgriezeniskā saite, nodokļu ieņēmumus ieguldot tautsaimniecības attīstībā, tad tie būs daudz vairāk motivēti maksāt nodokļus, nekā nemaksāt.

Līdz šim valdība realizējusi diezgan neprognozējamu un pat haotisku nodokļu politiku, līdz ar to uzņēmēji nevar būt droši, ka gada vidū nenotiks iepriekš neparedzētas nodokļu izmaiņas.