Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīva dibināt Valsts padomi ļautu post factum izķert kļūdas tiesību sistēmā, tādējādi nebūtu tikai Satversmes tiesa, kas atrod, ka kāda norma neatbilst Satversmei un no tās jau ilglaicīgi cietis cilvēks, intervijā žurnālam Jurista Vārds atzinusi Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
«Ja tā ir prettiesiska norma, cilvēkam no sākuma jāiziet cauri vispārējās tiesas sistēmai, un tie ir trīs līdz pieci gadi. Tad šis cilvēks nonāk pie mums, kur lieta tiek izskatīta mazāk nekā gada laikā. Tas nozīmē, ka cilvēks vidēji trīs līdz sešus gadus cieš netaisnību un tikai tad tiek atjaunots taisnīgums,» situāciju raksturoja tiesnese.
Viņasprāt, ja būtu Valsts padome, tāda situācija nenotiktu, jo riski tiktu izvērtēti, pirms norma ir tapusi un cilvēkam ļaunums nodarīts.
Uz jautājumu, vai Latvijā Valsts padome varētu līdzināties Francijas piemēram, kur jau izveidota ļoti līdzīga institūcija, Osipova atbildēja, ka nav obligāti jātaisa jauns orgāns, jo ir valstis, kur šos jautājumus var uzdot arī konstitucionālajai justīcijai, bet viņa arī jautāja, vai tas būtu labākais variants?
«Ja šo jautājumu pirms tiesību normas pieņemšanas uzdotu konstitucionālajai justīcijai, tad jāņem vērā, ka mums ir maza septiņu cilvēku tiesa, kas strādā vienmēr vienā sastāvā. Mums nav palātas, kad jautājumu vienreiz izskata viena palāta, bet citreiz varētu skatīt otra. Nevar vēlreiz to pašu jautājumu uzdot tai pašai institūcijai, kura vienreiz jau sniegusi atbildi,» pamatoja Osipova.
Tādēļ, viņasprāt, Latvijai tomēr būtu labāk, ja tas būtu atsevišķs konstitucionālais orgāns, jo ir dažādi modeļi, bet vienmēr jāskatās uz vietējo specifiku, lai gan vajadzētu izkontrolēt, kā norma top, pirms tā stājas spēkā, jo īpaši, ja runa ir par lielākām reformām, kas skar pilnīgi visus cilvēkus, kā, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma.
«Likumprojekti lielākoties top ministrijās. Publiskajās tiesas sēdēs, kad mēs dzirdam ministriju pārstāvju viedokli, redzam, ka, izstrādājot normu, ne vienmēr ir vērtētas tās saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies, jo tiek vērtētas tikai «nozari regulējošās» tiesību normas. Ļoti spilgti, ka šie aspekti netiek apskatīti, parādīja 2020.gada vasarā skatītā lieta, kurā mums bija publiskais process par latviešu valodu privātajās augstskolās. Varēja redzēt, ka normas izstrādes procesā vispār nav vērtēts, ka jautājums skar Eiropas Savienības tiesības, tieši konkurences tiesības. Ir ļoti būtiski, jau izstrādājot likumprojektu, iepazīt un apzināties visu to tiesisko rāmi, kurā jaunā norma ienāks, un tad redzēt, vai tā skars vai neskars kādas augstākstāvošas tiesību normas,» skaidroja Osipova.
Jau ziņots, ka augustā beidzas Osipovas pilnvaras, un kandidāts vakantajam amatam bija jāizvirza valdībai, kura 17.augustā lēma Valsts prezidenta Egila Levita padomnieci Irēnu Kucinu virzīt Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatam.
Arī Tieslietu padome vienbalsīgi atzina par piemērotu Kucinas kandidatūru.
Taču Saeima 30.septembrī no darba kārtības izslēdza iepriekš paredzēto balsojumu par Kucinas apstiprināšanu tiesneša amatā, līdz ar to Osipova turpina pildīt ST tiesneses un ST priekšsēdētājas amata pienākumus līdz jaunā tiesneša svinīgajai apstiprināšanai amatā, kas parasti notiek Rīgas pilī.