Pa visu nesaskaņām NATO dalībvalstu līderi trešdien, 3.decembrī, pirms organizācijas dibināšanas 70.gadadienas tiekas Londonas apkaimē, lai pārrunātu tādus jautājumus kā kiberdrošība un Ķīnas radītos stratēģiskos izaicinājumus, vēsta BBC.
Samitu apēnojuši arī tādi jautājumi, kā aizsardzības tēriņi, par ko jau izsenis ASV un it sevišķi prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācija paudusi bažas, un Turcijas attiecības ar pārējā dalībvalstīm.
Pirms došanās uz samitu Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdoğan) apliecinājis, ka NATO ietvaros Ankara turpinās bloķēt papildināto aizsardzības plānu pieņemšanu Baltijai un Polijai, kamēr alianse neatzīs kurdu grupējumus Sīrijā par teroristiskām organizācijām.
Tomēr citu NATO dalībvalstu līderi tam iebilduši, daļēji tāpēc, ka kurdu spēki palīdzējuši cīņā ar ISIS.
Tāpat Turcijas lēmums iegādāties krievu raķešu aizsardzības sistēmas arī sarežģījis attiecības ar NATO.
Lasiet arī: Iestāsimies pret Baltijas NATO plāniem, apstiprina Turcija
Tiek cerēts, ka britu premjerministrs Boriss Džonsons (Boris Johnson) dalībvalstīm atgādinās, ka NATO būtība ir dalībvalstu apņemšanās vienai otru pasargāt un ka šī sadarbība sargā teju miljardu cilvēku.
Pārdomāti iestudētā gadadienas sanākšanas domāta, lai demonstrētu NATO dalībvalstu vienotību, tomēr nav spējusi noslēpt nesaprašanās to vidū, ziņo BBC.
No kreisās: Emanuēls Makrons un Donalds TrampsLai gan neviens neapšauba NATO nākotni, dalībvalstu vidū nav vienprātības par Turcijas darbībām Sīrijas ziemeļos, aizsardzības tēriņiem un Francijas prezidenta Makrona izteikumiem par organizācijas «smadzeņu nāvi».
Jau otrdien, 3.decembrī, Tramps un Makrons apmainījās skarbiem vārdiem, pārrunājot NATO lomu, Turciju un ISIS kaujiniekus. Abu valstu līderu attiecības nomāc strīdi par tarifiem un tirdzniecību abu valstu starpā, kā arī Makrona kritiskie izteikumi par NATO, ko Tramps nosauca par «ļoti necienīgiem» un «nejaukiem».