«Mēs nevaram kā gaišreģi simtprocentīgi pateikt, kas notiks 2014. gadā,» saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komentējot iespēju pēc trim gadiem no Afganistānas izvest Latvijas karavīrus.
Taču tas nenozīmē, ka NATO ietvaros Latvijas pienākumi pret šo valsti beigsies. Visticamāk, tik un tā nāksies atrast līdzekļus, lai turpinātu tā dēvēto civilo misiju, piemēram, apmācot vietējos policistus, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.
Latvijai būtu izdevīgi nepamest Afganistānu, ja mūsu valsts uzņēmēji varētu attīstīt savu biznesu šajā zemē. Tas gan prasītu naudu no valsts budžeta, bet pašlaik aizsardzības ministrs ar šādu ierosinājumu ir spiests kapitulēt.
Pabriks norāda: «Es personiski uzskatu, ka par civilo iesaisti jāsāk domāt jau tagad. Civilā iesaiste būtu izdevīga, jo mūsu uzņēmēji varētu apgūt jaunus tirgus. Mūsu uzņēmējiem būtu izdevīgi tur kaut ko darīt.» Viņš piesauc Ķīnas piemēru – ķīnieši Afganistānā esot iznomājuši minerālu ieguves vietas uz gandrīz simt gadiem. Ja Latvijas valdība piekristu atvēlēt 100 000 vai 200 000 latu, lai tādējādi bruģētu ceļu mūsu valsts uzņēmēju iespējām attīstīt biznesu Afganistānā, tas dotu labumu Latvijas ekonomikai, uzskata aizsardzības ministrs. «Bet tikko parādās šie 100 000, mums liek tos konsolidēt,» viņš piebilst. Lietuva un Igaunija neesot skopojusies ar 600 000 līdz 900 000 eiro. Ministrs jau agrāk izteicies, ka civilā iesaiste Afganistānas atjaunošanā būtu stratēģiski tālredzīga politika.