«Ar panākto politisko vienošanos par Eiropas Savienības (ES) – Japānas starptautiskās tirdzniecības līgumu Eiropas Savienība apliecina, ka pretēji protekcionisma tendencēm pasaulē tā turpina ticēt brīvā tirgus idejai, un ir uzņēmusies vadošo lomu, lai veidotu jaunus un modernus tirdzniecības līguma noteikumus,» uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks.
Tāpat viņš uzsver, ka īpaši būtiski ir veicināt tirdzniecību ar valstīm, kas balstītas uz kopīgām vērtībām – demokrātiju, cilvēktiesībām, liberālu tirgu: «Ar tādām valstīm kā Kanāda, Japāna varam sekmēt daudz augstāku tirdzniecības standartu noteikšanu pasaulē, kas ņem vērā vides aizsardzības prasības, ievēro darba ņēmēju tiesības. Šādi līgumi veicina jaunu darba vietu rašanos un valstu ekonomisko attīstību.»
Japāna ir ES otrais lielākais tirdzniecības partneris Āzijā aiz Ķīnas, un ceturtā lielākā pasaules ekonomika. ES valstis un Japāna kopā veido vairāk nekā vienu trešdaļu no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP). Aplēses liecina, ka pēc līgums spēkā stāšanās ES ekonomika varētu pieaugt par 0,8%, savukārt Japānas ekonomika par 0,3% no IKP, skaidro EP.
Parlamentā norāda, lai arī darbs pie līguma nav noslēdzies, jo jāpanāk kompromiss par atsevišķiem jūtīgiem jautājumiem, tomēr politiskā vienošanās ir būtisks progress, jo pirms Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) nākšanas pie varas, Japāna bija koncentrējusies uz TTP noslēgšanu, un sarunas par ES- Japānas tirdzniecības līgumu, kas tika uzsāktas 2013 gadā, bija apstājušās.
«Brīvās tirdzniecības zonas paplašināšanās un birokrātisko šķēršļu mazināšanās ir papildus iespēja arī Latvijas uzņēmējiem veicināt tirgus diversifikāciju, kas dod papildus stabilitāti biznesam,» uzsver Pabriks. Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma ar 6,07 miljoniem eiro Japāna ieņēma 33.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. 2016.gadā Latvijai ar Japānu bija pozitīva preču tirdzniecības bilance 28,19 miljonu eiro apmērā.
Ref:224.000.103.1664