«Pašreizējā drošības situācijā kritiski svarīga ir ES un NATO stratēģiskā partnerība, un mūsu kopējās spējas jāveido tā, lai tās papildinātu kolektīvās aizsardzības vajadzības,» piedaloties diskusijā par turpmāko ES drošības un aizsardzības politiku, paudis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
21.martā Pabriks piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, Beļģijā, kurā ārlietu un aizsardzības ministri apstiprināja ES Stratēģisko kompasu, kas ietver rīcības plānu ES drošības un aizsardzības stiprināšanai līdz 2030.gadam.
«Eiropai ir jāinvestē pierobežas drošībā, kas ir īpaši aktuāli Ukrainas kara kontekstā.»
«Krievijas agresija Ukrainā arī skaidri parāda, ka Eiropai ir jāīsteno deputinizācija, jāatbrīvojas no Krievijas ietekmes, jāstiprina gan informatīvās telpas aizsardzība, gan arī jārisina enerģijas atkarības jautājumi,» sanāksmē norādīja aizsardzības ministrs.
Savukārt, apspriežot turpmāko atbalstu Ukrainai, Pabriks uzsvēra, ka ES ir ļoti būtiski skaidri atbalstīt Ukrainas dalību ES. Tāpat svarīgi ir turpināt nodrošināt palīdzību nozīmīgu materiālu veidā, stiprinot Ukrainas spējas aizstāvēt ne tikai savu valsti, bet arī Eiropas kopējās vērtības un drošību.
Ārlietu ministrijā atgādina, ka 27.februārī ES valstu ārlietu ministri vienojās par ES atbalsta sniegšanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, izmantojot Eiropas Miera mehānismu. Saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu pieņemtā bezprecedenta atbalsta pakete ietver 500 miljonus eiro palīdzības sniegšanai Ukrainas bruņotajiem spēkiem, stiprinot to spējas aizsargāt Ukrainas teritoriālo integritāti un iedzīvotājus.
21.martā ES ārlietu un aizsardzības ministru līmenī apstiprināto ES Stratēģisko kompasu, kas pastiprinās ES lomu būt par savu pilsoņu drošības garantu un sekmēs ES aizsardzības spējas, plānots pieņemt Eiropadomes sanāksmē, kas notiks 24. un 25.martā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arī paziņoja par piedalīšanos šajā sanāksmē.