Tuvāko gadu laikā Latvijai nabadzīgāko valstu attīstības palīdzības programmā ik gadu būtu nepieciešams novirzīt pāris simtus tūkstošus latus, uzskata aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pabriks žurnālistiem sacīja, ka Latvijai šādu valstu attīstībā būtu jāiegulda 0,17% no valsts budžeta, taču patlaban šim mērķim piešķirtā summa ir 804 lati. Man ir kauns saviem ārvalstu kolēģiem pateikt, ka tie ir 804 lati, atzina Pabriks. Pēc vizītes Afganistānā Pabriks sapratis, ka Latvijas militārā iesaiste ir jāsabalansē ar civilo, turklāt civilo speciālistu palīdzībai būtu jābūt krietni lielākai.
Afganistānā dzīvo aptuveni 30 miljoni cilvēku, bet šīs valsts budžets ir 1,7 miljardi ASV dolāru (apmēram 880 miljoni latu). Norvēģija šīs valsts attīstības palīdzības programmā ik gadu tērē 100 miljonus eiro (70 miljonus latu).
Līdz 2014.gadam, kas tiek minēts kā laiks, kad Latvija varētu pārskatīt savu klātbūtni Afganistānā, pēc Pabrika teiktā, vajadzētu sākt ieguldīt vismaz tik daudz līdzekļu kā 2006.gadā – un tie ir šie pāris simti tūkstošu latu. Tiesa, ne visi minētās programmas līdzekļi tiktu ieguldīti tieši Afganistānā, vēl ir arī citas valstis, piemēram, Gruzija un Moldova.
Neraugoties uz Latvijas valsts budžeta smago situāciju, līdzekļus atrast esot iespējams, turklāt ieguldītā nauda vēlāk nāktu atpakaļ kā labas attiecības ar citām valstīm. Mēs nedzīvojam izolētā pasaulē. Ja mēs investējam, tad mums arī nāk kāds labums, iedzīvotājiem savu viedokli vēlas skaidrot ministrs. Tā neesot naudas izmešana vējā, jo Latvija ļaušot īstenot virkni citu mērķu ekonomikā, politikā un arī kultūrā.
Sava priekšlikuma atbalstīšanu viņš mēģināšot panākt, lobējot attīstības politikas jautājumus. Palīdzības sniegšana mazāk attīstītām valstīm esot tieši tas pats, kad cilvēki ziedo dažus latus slimajiem, uzskata Pabriks.
Runājot par vizīti Afganistānā, Pabriks atklāja, ka drīzumā operācijās komandštābā Kabulā tikšot piešķirta vieta kādam virsniekam no Latvijas, kas ir augsts novērtējums. Šajā komandštābā, kur paviesojies arī ministrs, ik rītu notiek militārā plānošana pa visu Afganistānas teritoriju.
Iepazīstoties ar Latvijas kontingenta karavīru dzīves apstākļiem un ekipējumu, Pabriks to atzīst par gana labu, turklāt jau pavisam drīz mūsu karavīri saņems jau pasen solītās bruņumašīnas.
Drīzumā arī Latvijas Aizsardzības ministrija plāno parakstīt sadarbības līgumu ar Dānijas Aizsardzības ministriju par karavīru transportēšanu uz un no Afganistānas. Pašreiz spēkā esošais līgums ar norvēģiem gan netiks lauzts. Patlaban, lai karavīrs nokļūtu Afganistānā, viņam vispirms jālido uz Norvēģijas galvaspilsētu Oslo, no kurienes arī notiek tālākie lidojumi uz tālo zemi. Turpmāk karavīri no Latvijas varēs izmantot arī Dānijas sniegtos pasažieru pārvadājumu pakalpojumus lidojumiem uz un no Afganistānas.
Pabriks uzskata, ka kopā ar NATO partneriem un Eiropas Savienības misijas civilajiem speciālistiem būs iespējams Afganistānā uzbūvēt daudzmaz stabilu valsts pārvaldes sistēmu, kas spēs ierobežot terorisma draudus, palīdzēs atjaunot lauksaimniecību. Pēc ministra domām, radikālisms šajā valstī mazināsies, ja ekonomiskā situācija kļūs stabilāka.
Tāpat drīzumā uz Afganistānas pilsētu Kandaharu dosies divi līdz trīs armijas piloti, lai kopā ar Lietuvas karavīriem apmācītu afgāņu karavīrus apieties ar Krievijā ražotiem helikopteriem.