Jautājums par sabiedroto raķešu izvietošanu Latvijas teritorijā nav tuvu aktualitātei, «tā ir sapņošana», pirmdien, 11.februārī, LTV raidījumā Rīta panorāma teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP!).
Viņš arī norādīja, ka Krievijas izstāšanās no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT) nepalielina draudus Latvijai, «jo mēs jau sen esam jebkādas raķešu sasniedzamības rādiusā». Tiesa, līguma neesamība varētu radīt lielākus draudus citām valstīm.
Ministrs gan minēja, ka tuvākajā laikā varētu sagaidīt, ka «Krievijas propagandas aparāts» runās par raķetēm, lai «apstrādātu nezinošos prātus Rietumu sabiedrībā, mēģinot tos iebaidīt, sakot, ka sāksies jauna bruņošanās».
Pabriks norādīja, ka Krievija INFT līgumu pārkāpusi gadiem, tāpēc austrumu kaimiņvalsts un Amerikas Savienoto valstu (ASV) izstāšanās nav nekādās pārsteigums. Viņš minēja, ka gaidāmās diplomātiskās sarunas sarežģī tas, ka virkne valstu, tajā skaitā Krievija, nevēlas šādus līgumus, jo tas dod «brīvas rokas» militarizēties.
Pieskaroties izaicinājumiem, kas Pabriku sagaida atgriežoties aizsardzības ministra amatā viņš minēja, ka tie varētu būt sadalāmi divās kategorijās – morālie un tehniskie. Runājot par pirmajiem, viņš pieminēja sestdien, 9.februārī, Rātslaukumā notikušo mītiņu, kur Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S) esot runājis par Latvijas armiju un tās bruņojumu.
«Ja Latvijas pilsētas mērs var atļauties nievājoši izteikties par Latvijas armiju, tās spējām un nepieciešamību mums aizstāvēties, tad mani kopumā māc šaubas par viņa attieksmi pret Latviju un patriotismu,» teica Pabriks, aicinot nenoticēt «šādai propagandai» no amatpersonu puses.
Otra izaicinājumu grupa būtu kaujas un tehnisko spēju celšana. Tiesa, Pabriks minēja, ka «nevar nesūroties» par naudas trūkumu, jo no 2% IKP nav liekas naudas, ja skatās uz jaunām politikām.
Prioritāšu sarakstā atrodas arī visaptverošas aizsardzības koncepcijas ieviešana, kā tas raksturīgs mazajām valstīm. Tās ietvaros būs ne tikai tehnoloģiskas nodrošinājums, bet būs padomāts arī par psiholoģisko sagatavotību. Pabriks bilda, ka dokumentu plāno valdībā iesniegt septembrī.
LTV žurnālisti ministram vaicāja par neizdevušos Nacionālo bruņoto spēku (NBS) auto iegādi 200 miljonu vērtībā, jo sūdzības par izvēlēto kompāniju bijušas gan Somijā, gan ASV. Pabriks atbildēja, ka sūdzības ir vienmēr un ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) devis trīs mēnešus laikā, lai novērstu nepilnības. Kādas tās bija, politiķis gan neatbildēja, bet norādīja, ka tuvāko mēnešu laikā būs risinājumi.
Pabriks arī pauda savu prieku par to, ka sabiedrotie palielina savu klātbūtni Baltijas reģionā. Piemēram, Lielvārdē pašlaik uzturēs trīspadsmit Black Hawk helikopteri, kas tur atradīsies tuvākos septiņus, astoņus mēnešus. Tāpat ministrs pauda, ka Brexit nevajadzētu apgrūtināt Latvijas un Lielbritānijas sadarbību militārajā jomā vai palielināt draudus mūsu valstij.