Sabiedriskajā transportā reģionālajos pārvadājumos svarīgi ir ieviest elektronisko norēķinu veikšanu ar pasažieriem, pauž Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes loceklis un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.
«Tādā veidā tiktu izskaustas jebkādas pārvadātāja manipulācijas ar skaidru naudu, kā rezultātā neuzrādās patiesais pasažieru skaits un pārvadātāja ieņēmumi, kas savukārt rada nepareizu priekšstatu par atsevišķu maršrutu rentabilitāti. Šāds risinājums būtu solis pretī arī nepietiekamo valsts dotāciju risināšanai,» tā Srindžuks.
Sēdē secināts, ka viena no aktuālākajām problēmām ir valsts nepietiekamais dotāciju apjoms, kā rezultātā VAS Autotransporta direkcija šobrīd uzsākusi sabiedriskā transporta reģionālā maršrutu tīkla radikālu optimizāciju.
Padomē ziņo, ka, piemēram, Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās tas piedāvā veikt samazinājumu par vairāk nekā miljonu kilometru, kas nav pieņemami, ņemot vērā reģiona attīstības tendences un potenciālu valsts mērogā.
Sprindžuks komentē: «Kilometru griešana nevar būt vienīgais risinājums, jo nerisina problēmu pēc būtības. Ir jāmeklē ilgtermiņa risinājumi un viens no tādiem pirmajiem soļiem varētu būt pilnīga pāreja uz pasažieru elektronisko norēķinu veikšanu autobusos. Šādā gadījumā tiktu izskausta «ēnu» prakse, kad šoferis no pasažiera saņem par braucienu samaksu skaidrā naudā, bet šis pārvadātais pasažieris netiek fiksēts oficiālajās pārvadātāja atskaitēs.»
Vienlaikus viņš saka, ka rezultātā Autotransporta direkcija, neredzot patieso pārvadāto pasažieru statistiku un ieņēmumus, iespējams, mazāk rentablus maršrutus atspoguļo kā nerentablus. Turklāt izskaujot ēnu ekonomiku, šādā veidā samazinātos valsts dotāciju nepieciešamība vai arī valsts līdzfinansējumu varētu novirzīt reisu mazāk apdzīvotās reģiona vietās nodrošināšanai.
Padomē uzsver arī to,ka šobrīd pašvaldības iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanā un sabiedriskā transporta plānošanā nepiedalās. Vienīgais izņēmums ir republikas nozīmes pilsētas, kurām likums deleģē sabiedriskā transporta plānošanas funkciju un kurām arī pieder sabiedriskā transporta uzņēmumi, bet plānošana notiek tikai pilsētas administrativajās robežās, minimāli aptverot apkaimes ap lielajām pilsētām. Tai pat laikā jāuzsver, ka katra pašvaldība vislabāk zinās tās iedzīvotāju vajadzības, novada transporta problēmas un arī redzējumu, kā to vislabāk risināt, skaidro pārstāvji.
Jāatzīmē, ka šonedēļ uz pirmo sēdi sanāca izveidotā Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Sabiedriskā transporta darba grupa, kuru veido reģiona pašvaldību pārstāvji un kuru vada Māris Sprindžuks. Tās mērķis ir risināt politiskā līmenī jautājumus, kas skar sabiedriskā transporta problēmas reģionā.
Ref: 225.000.103.2872