Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien, 13.jūlijā, paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.
Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.
«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»
Taču daži eirozonas valstu līderi brīdina, ka šis ir tikai vienošanās plāns, viņiem joprojām paužot neapmierinātību ar Grieķijas attieksmi sešus mēnešu ilgušajās pārrunās.
«Eiropa pieņēmusi lēmumu par ceļvedi. Tagad viss atkarīgs no realizācijas,» uzsver Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass.
Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma svētdien, 12.jūlijā, Briselē notikušajā Eirozonas valstu un valdību vadītāju sanāksmē uzsvēra, ka Grieķijas valdībai ir jādemonstrē konkrēta rīcība, kas apliecinātu, ka reformas tiek īstenotas. «Mēs novērtējam Grieķijas iesniegtos priekšlikumus, tomēr solījumi vien nav pietiekami, mums jāredz konkrēti darbi un tūlīt pat,» sacīja Straujuma.
Eirozonas izvirzītie priekšnosacījumi Grieķijai ir kļuvuši vēl stingrāki nekā tie, kas Grieķijas organizētajā tautas nobalsošanā tika noraidīti.
Pēc Straujumas domām, ir zaudēta uzticība Grieķijas solījumiem, tāpēc vienīgā iespēja Grieķijai atgūt uzticību, ir nekavējoties panākt reformas pensiju sistēmā, nodarbinātībā, privatizācijā. «Mēs sagaidām konkrētus Grieķijas parlamenta lēmumus jau tuvākajās dienās. Kā pirmie būtu lēmumi par pensiju sistēmas nopietnu reformu un lēmumi par nodokļu sistēmas sakārtošanu. Latvijas sabiedrībai, kura ir izgājusi cauri strukturālām reformām un joprojām sociālajā sfērā atgūstas no krīzes sekām, citāda Grieķijas rīcība nebūs izprotama,» atzina Ministru prezidente.
Kā ziņots, Eirozonas finanšu ministri svētdien Briselē vienojās izvirzīt Grieķijai vairākus stingrus noteikumus sarunu sākšanai par jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu, cita starpā pieprasot, lai Atēnas jau līdz trešdienai, 15.jūlijam, ievieš daļu no apsolītajām reformām.
Eirozonas priekšlikumos uzstāts, ka Starptautiskajam Valūtas fondam jāiesaistās turpmākajā palīdzības sniegšanā un ka Grieķijai jāprivatizē aktīvi līdz 50 miljardu eiro apmērā.
Atēnām būtu jātur trasta fondā Luksemburgā iespējamai privatizācijai paredzētus Grieķijas aktīvus 50 miljardu eiro vērtībā, lai to pārdošanas ieņēmumus izmantotu parādu nomaksai.
Ref: 102.000.102.10288