Covid-19 pandēmijas ietekmē kopējā vidējā diennakts satiksmes intensitāte vai plūsma uz valsts galvenajiem autoceļiem 2020.gadā ir bijusi par 7% mazāka nekā gadu iepriekš un bija 6 060 transporta vienību diennaktī uz ceļa kilometru, liecina VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) apkopotie dati.
Savukārt kravas transporta satiksmes intensitātes kritums bija nedaudz mazāks – par 6%.
Pierīgā satiksmes intensitātes kritums ir bijis mazāks nekā valstī kopumā. Piemēram, ja pērn aprīlī kopumā valstī satiksmes intensitāte samazinājās par 26,4%, tad Pierīgā samazinājums bija par 20,6%.
Pierīgā satiksmes intensitātes kritums ir bijis mazāks, nekā valstī kopumā. Piemēram, ja pērn aprīlī kopumā valstī satiksmes intensitāte samazinājās par 26,4%, tad Pierīgā samazinājums bija par 20,6%.
Pērn visintensīvākā satiksme valsts ceļu tīklā ir bijusi uz Jūrmalas šosejas (A10), siltajās vasaras dienās satiksmes intensitāte tur pārsniedz pat 70 tūkstošus transporta vienību diennaktī.
Valsts autoceļu posmi ar lielāko satiksmes intensitāti 2020.gadā:
- Jūrmalas šoseja (A10) posmā no Rīgas līdz Rīgas apvedceļa (A5) (Salaspils–Babīte) krustojumam – 53 353 automašīnas diennaktī;
- Jūrmalas šoseja (A10) posmā no Rīgas apvedceļa (A5) (Salaspils–Babīte) līdz Jūrmalai – 44 800 automašīnu diennaktī;
- Vidzemes šoseja (A2) posmā no Rīgas līdz krustojumam ar Tallinas šoseju (A1) – 41 401 automašīna diennaktī.
Satiksmes intensitātes dati parasti uzrāda valsts ekonomikas stāvokli, norāda LVC. Aplūkojot tos ilgtermiņā, var redzēt, ka, atskatoties no 2000.gada līdz 2008.gadam, satiksmes intensitāte valsts ceļu tīklā diezgan strauji pieauga, savukārt 2009.gadā, līdz ar ekonomisko krīzi, gandrīz tikpat strauji kritās.
Tikai 2015.gadā satiksmes intensitāte sasniedza gandrīz 2008.gada līmeni un 2016.gadā jau pārsniedza to.
2020.gadā līdz ar Covid-19 izraisīto ekonomikas krīzi, kritās arī satiksmes intensitāte.