Salīdzinājumā ar vairākām izmaiņām darbaspēka nodokļos pērn, 2015.gadā Latvijā aktuāls vien iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums par vienu procentu – no 24% uz 23%. Vidējo algu – 759 eiro «uz papīra» – pelnošs strādājošais no IIN likmes samazinājuma iegūs aptuveni sešus eiro mēnesī jeb 72 eiro gadā.
Lai gan Swedbank ekonomistu prognozes par vidējās darba algas kāpumu 2015.gadā ir nedaudz pieticīgākas par 2014.gada aptuveni 7%, krasas izmaiņas nav sagaidāmas.
Latvijas strādājošie var rēķināties ar lielāku minimālo algu – 360 eiro apmērā līdzšinējo 320 eiro vietā. Kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu, tas minimālās algas saņēmējam nozīmē nepilnu 30 eiro lielu ieguvumu ik mēnesi jeb 360 eiro gadā. Izmaiņas minimālās algas apmērā notikušas arī kaimiņvalstīs. No 1.janvāra Igaunijā tā palielināta no 355 uz 390 eiro, savukārt Lietuvā izmaiņas paredzētas ar 1.jūliju. – no 300 uz 325 eiro.
Ģimenes valsts pabalsta apmērs Latvijā noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Par pirmo bērnu – 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76 eiro, par trešo un nākamajiem bērniem – 34,14 eiro. Šo izmaiņu rezultātā ģimene ar trīs bērniem ģimenes valsts pabalstā saņems divreiz lielāku summu. Savukārt, divu bērnu ģimene – pusotru reizi lielāku summu.
Daļa iedzīvotāju var rēķināties ar lielākiem pabalstiem, jo atcelti līdz šim noteiktie izmaksu «griesti». Tas nozīmē, ka virkne pabalstu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalsti) tiks izmaksāti pilnā apmēra atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām.
2015.gadā pilnā apjomā būs jūtams ieguvums no jaunās vecāku pabalstu izmaksas kārtības, kas stājās spēkā 2014.gada oktobrī un ir labvēlīga vecākiem, kas grib palikt mājās līdz bērna pusotra gada vecumam. Šajā gadījumā kopējā pabalstos saņemtā summa ir vislielākā.
Mazo bērnu vecākiem joprojām tiks nodrošināts valsts atbalsts pirmskolas izglītības iestāžu rindu likvidācijai, sniedzot līdz pat 142 eiro lielu valsts mērķa maksājumu. Daudzbērnu ģimenes var rēķināties arī ar turpmāku netiešo finansiālo atbalstu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm 50% apmērā un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu 20% apmēra.
Mājsaimniecībām jārēķinās ar nedaudz straujāku patēriņa cenu kāpumu kā aizvadītajos divos gados. 2014.gada novembrī Swedbank ekonomisti prognozēja ap 2% kāpumu 2015.gadā, bet, ņemot vērā notikušo naftas cenu kritumu, tas būs vēl mazāks. Tādējādi sagaidāms, ka kopumā saglabāsies Latvijas patērētājiem labvēlīga cenu dinamika.
Īpaši uzmanības centrā ir elektroenerģijas cena, kas palielinās elektrības tirgus atvēršanas mājsaimniecībām rezultātā. Pēc Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aplēsēm, vislielākais elektrības rēķina palielinājums (aptuveni 40% apmērā) ir mājsaimniecībām ar ikmēneša patēriņu līdz 100 kWh mēnesī, kuras neatbilst trūcīgas, maznodrošinātas vai daudzbērnu ģimenes statusam. Ģimenēm ar šādu patēriņu savā 2015.gada budžetā jāparedz papildu 56 eiro elektrības izdevumu segšanai. Straujš izmaksu pieaugums veidojas tāpēc, ka līdz šim mājsaimniecības ar šādu patēriņu iekļāvās tā sauktajā Starta tarifā un par elektroenerģiju maksāja 11,64 eirocentus par katru kWh. Attiecīgai mājsaimniecībai ar patēriņu 400 kWh/mēn jārēķinās ar aptuveni 14% sadārdzinājumu. Jo lielāku patērētās elektroenerģijas daļu mājsaimniecība iegādājās par Starta tarifu, jo lielāks ir sadārdzinājums pēc tirgus atvēršanas.
Ekonomisti uzsver, ka līdz ar tirgus atvēršanu elektroenerģijas cenu sadārdzinājums gaidāms tikai mājsaimniecībām. Tas neattiecas uz juridiskajām personām – uzņēmumiem. Tie jau labu laiku strādā brīvā tirgus nosacījumos. Līdz ar to nav pamata bažām par vispārēju cenu kāpumu, jo palielinās tikai mājsaimniecību rēķins par elektrību atkarībā no patēriņa.
Ref: 102.000.102.8945