Liels ES krīzes finansējums Lietuvai noradītu vairāk slikta, nekā laba, jo Viļņai nav plāna naudas lietderīgai ieguldīšanai un papildu naudas pieplūdums valstī var padziļināt nevienlīdzību, vērtējusi lietuviešu eiroparlamentāriete Aušra Maldeikiene (Aušra Maldeikienė), vēsta LRT un LRT Radijas.
Briselē piektdien, 17.jūlijā, sākas divu dienu ES dalībvalstu galotņu sanāksme. Tajā galvenie jautājumi būs ES ekonomikas atjaunošanas fonda izveide, lai palīdzētu COVID-19 krīzes smagi skartām nozarēm un uzņēmumiem, kā arī ES daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam.
Lietuvas oficiālā pozīcija ir, ka sarunās tā cīnīsies par 6,3 miljardu lielu ES atjaunošanas fonda finansējumu.
No tā 3,9 miljardus eiro Viļņa vēlas saņemt neatmaksājamās mērķdotācijās un 2,4 miljardus eiro — aizdevumos.
Skeptiska par šādiem mērķiem ir Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Aušra Maildeikiene, kura darbojas EP Ekonomisko un monetāro lietu komitejā. Abiem lielajiem finansējuma groziem ir vajadzīga arī EP piekrišana, un Maldeikiene pieļauj, ka varētu balsot pret, ja no ES atjaunošanas fonda regulējuma netiks svītrota prasība, ka dalībvalstīm būs kopīgi jāatdod parāds, ko bloks aizņemsies, lai šādu fondu izveidotu.
«Ja mēs saņemsim tos miljardus, būšu atklāta, nevienlīdzība Lietuvā būs lielāka, nekā tā ir pašlaik.
Neviens cilvēks un neviena valdība neņem aizņēmumu, ja vien nezina, kā to atmaksāt, ko ar to iesākt un vai ieguldījumam būs atdeve,» sacīja eiroparlamentāriete, kura uzskata, ka Lietuvas valdības vēlmēm ES atjaunošanas fonda kontekstā trūkst skaidra ieguldījumu plāna un pamatojuma.