Par finansiāli stabilākajām profesijām uzskata politiķus, juristus un mediķus

Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko profesiju uzskata politiķa arodu, turpretī zinātnieka profesija finansiālās stabilitātes ziņā pielīdzināta vien sētnieka vai apkopēja darbam.

Stabilāko profesiju TOP 5 veido politiķi – 45%, juristi un advokāti – 39%, ārsti un mediķi (36%), datorspeciālisti un programmētāji (32%, bet topa piecinieku noslēdz – ekonomisti un finansisti (22%), liecina Naudas plānošanas centra (NPC) un SKDS veiktā aptauja.

Respondentu vērtējumam tika piedāvātas 16 dažādas profesijas, lūdzot izvērtēt to finansiālo stabilitāti pēc tādiem kritērijiem, kā iespējas atrast darbu un algas apjoms.

Profesijas, kas ilgstoši uzskatītas par prestižām, tiek uzskatītas arī par finansiāli stabilām, vērtē Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande, piebilstot, ka profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%). Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti – politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu, finansistu un sētnieku, apkopēju arodi.

Tāpat iedzīvotāji par finansiāli stabilām joprojām uzskata arī militārpersonas un policijas darbiniekus (14%). Salīdzinoši par finansiāli stabilām uzskatītas arī skolotāju un pedagogu profesijas – 12%. Celtnieku arodu, kas pirms pāris gadiem tika uzskatīts par vienu no pelnošākajiem, pašlaik par finansiāli stabilu uzskata vien retais – tikai 8% aptaujāto.

Finansiālās stabilitātes zemākie rādītāji ir zinātniekiem un strādniekiem (tostarp virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki, metinātāji u.c.) – pa 5% .

Zinātne visās valstīs ir tiešā veidā atkarīga no valsts un privātā biznesa finansējuma un atbalsta. Latvijā diemžēl zinātnes finansējums vienmēr ir bijis tālu no vēlamā un nesalīdzināmi mazāks nekā attīstītajās valstīs, tādējādi demonstrējot valsts patieso attieksmi. Tāpēc arī sabiedrībā likumsakarīgi citviet tik prestižais un labi atalgotais pētnieka darbs tiek uzskatīts par finansiāli nestabilu, norāda Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš.

Pārējās profesijas, atbilstoši finansiālās stabilitātes vērtējumam, galvenokārt iekļauj apkalpojošā personāla arodus un inženierus: pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%); frizieri un skaistumkopšanas speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%), šoferi un transporta līdzekļu vadītāji un sētnieki, apkopēji – pa 7%.