Par Eiropas platuma sliežu Rail Baltica projekta kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētāju kļūs Baiba Rubesa, informē satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Kopuzņēmuma padome no vairāk nekā desmit kandidātiem amatam izvēlējusies Rubesu. Viņu gan padomei vēl būs oficiāli jāapstiprina.
Patlaban ar Rubesu notiek pārrunas par darba nosacījumiem.
Kā ziņots, triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail dibināts 2014.gada novembrī, tā pamatkapitāls ir 1,95 miljoni eiro. Šim uzņēmumam uzticēta Rail Baltica dzelceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.
Kā liecina firmas.lv informācija, līdz šim uzņēmumā bija viens valdes loceklis – Edvīns Bērziņš.
Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.
Tāpat Satiksmes ministrija (SM) uzsver, ka novērtē iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju augsto ieinteresētību Rail Baltica projekta realizācijā, kā arī saprot un ņem vērā iedzīvotāju satraukumu par jebkura veida ietekmi uz viņu interesēm gan attiecībā uz apkārtējo vidi, gan īpašuma kompensācijām un citiem aspektiem.
Pašlaik tiekot veikts projekta Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējums. SM, dodot uzdevumu Rail Baltica trases izpētes veicējiem, uzdeva izanalizēt visus iespējamos trases izbūves variantus, tai skaitā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas savienojumu ar lidostu Rīga.
Posmā Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija – lidosta Rīga sarežģīts un tehniski komplicēts uzdevums ir Rail Baltica trases šķērsojums ar esošo dzelzceļu virzienā uz Jelgavu. Tā iemesla dēļ pētnieki izvirzīja turpmākai analīzei vairākus variantus, tajos iekļaujot arī tuneli zem esošā dzelzceļa vai taisnāku tuneli caur Āgenskalnu.
Pamatu visatbilstošākajam lēmumam var dot visu veidu inženiertehniskā izpēte (tai skaitā ģeoloģiskā), dzelzceļa izbūves tehnoloģiju novērtējums un ekonomiskā analīze. Minētās darbības tiek veiktas ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, un sākotnējie analīžu rezultāti būs zināmi šī gada septembrī, sagatavojot ietekmes uz vidi ziņojumu.
Ņemot vērā biedrības «Āgenskalns – mūsu mājas» ielūgumu ministram 15.septembrī piedalīties tās organizētā sapulcē par Āgenskalna tuneli, kas ministra un SM ieskatā varētu veidot konstruktīvu diskusiju par jautājuma būtību, rodas bažas, ka sabiedriskās organizācijas šī brīža publiskās aktivitātes, iespējams, nav vērstas uz Rail Baltica attīstības labāko risinājumu meklēšanu kopā ar izpētes veicējiem, bet citu motīvu vadītas.
SM aicina biedrību sadarboties ar izpētes veicējiem un sev zināmo informāciju sniegt arī pētniekiem, kuri šobrīd tieši nodarbojas ar ietekmes uz vidi novērtējumu. Rail Baltica projekta izpētes laikā vairākās pašvaldībās ir izveidotas sabiedriskas interesentu grupas, kas, sadarbībā ar izpētes veicējiem, cenšas rast gan pašvaldībai un iedzīvotājiem, gan projektam labākos risinājumus.
Šobrīd projektam pieteiktais finansējums no Eiropas Savienības (ES) fondiem ir 238 miljoni eiro. Kopējās projekta pirmās kārtas izmaksas ir 294 miljoni eiro. Tie ir līdzekļi, ko paredzēts ieguldīt galvenokārt ap Rail Baltica trasestransporta infrastruktūru esošās Rīgas pilsētas daļas attīstībā. Projekta pirmā kārta ietver intermodāla pasažieru termināla izveidi Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijas rajonā, maksimāli iespējamā savienojuma izveidi ar lidostu un lidostas dzelzceļa pasažieru termināla izveidi.
Ref:103.000.103.7669