Par vienotu un nesašķeltu valsti ir gan tie politiķi, kas nostājas pret, gan par grozījumiem Satversmē. Vienlaikus, ja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ir pārliecināta, ka vienota valoda liecina par vienotu sabiedrību, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Klementjevs uzskata, ka valodas jautājumā ir daudz nepilnību, kas diskriminē cittautiešus.
Galvenais uzdevums šobrīd tautas saliedēšanas jautājumā ir atrast vērtības un kopīgos lēmumus, par ko mēs varam vienoties. Tas nozīmē nojaukt barjeras starp dažādām mediju telpām, dažādām etniskām grupām, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teic Āboltiņa.
Viņasprāt, ikdienā nacionālais jautājums nekad neesot bijis tik saasināts. Un tas, kas notiek šobrīd ir mēģinājums censties novērst uzmanību no valsts attīstības. «Svarīgi ir atrast garīgo līdzsvaru,» teic Āboltiņa, uzsverot, ka nevienā valsts praksē nemieri nav veicinājuši izaugsmi.
Andrejs Klementjevs savukārt norāda, ka šobrīd visi tie krievvalodīgie cilvēki, kuri stāvēja atmodā plecu pie plecu ar latviešiem patlaban atrodas «barikādes» otrā pusē.
Viņš uzsver, ka ir jāatrod tāds kompromiss, kas cilvēkam, kuram pāri 60 gadiem, neliktu slimnīcā skaidrot savas sāpes latviešu valodā, un kas vecai tantiņa ļautu uzrakstīt iesniegumu krievu valodā.
Pats politiķis neiešot uz referendumu, to skaidrojot ar vēlmi tuvināties ikvienam partijas vēlētājiem, tāpat arī parakstītā solījuma dēļ, pieņemot deputāta mandātu.
Āboltiņa turpretim ies balsot, un balsos pret grozījumiem. Viņa uzskata, ka šāds lēmums atspoguļo virzību uz vienotu, nesašķeltu valsti ar vienotām vērtībām.
Ref: 103.000.103.600
Vai nevajadzētu ierosināt parakstu vākšanu par Lindermaņa izraidīšanu no Latvijas? 10 000 savāktu, un bez referenduma. Vai mums tādi kā viņš maz vaidzīgi, kas destabilizē valsti un maniakāli meklē kur ko sabojāt.