Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) piektdien, 8.oktobrī, Briselē parakstīs nodomu protokolu par diplomu automātisko atzīšanu starp Baltijas un Beniluksa (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) valstīm, informē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Kā atzīmē ministrijā, parakstot šo nodomu protokolu, Baltijas un Beniluksa valstu izglītības ministri pauž apņēmību un gatavību izstrādāt daudzpusēju līgumu par automātisku (savstarpēju) augstākās izglītības diplomu atzīšanu starp abu reģionu valstīm, pieņemot, ka vēlāk tam var pievienoties citas valstis, kurām ir atbilstošas augstākās izglītības sistēmas un kvalitātes nodrošināšanas mehānismi. Eksperti darbu pie līguma izstrādes uzsāks tuvākajā laikā un paredzams, ka līgums varētu tikt parakstīts nākamā gada laikā.
8.novembrī Briselē notiek Eiropas Savienības (ES) Jaunatnes, kultūras un sporta padomes sēde, kurā piedalās visu ES valstu izglītības ministri. Nodomu protokola parakstīšana ir nozīmīgs notikums ne tikai starpreģionu sadarbībā starp Baltijas un Beniluksa valstīm, bet visas Eiropas mērogā, aicinot plašāk īstenot automātisko diplomu atzīšanu, pauž IZM.
Tāpat ministrijā atzīmē, ka tieši pirms gada Eiropas Savienības Padome pieņēma ieteikumu par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu.
Jautājums par diplomu atzīšanas procedūru vienkāršošanu ir aktuāls daudzās valstīs, pieaugot studentu un speciālistu starptautiskajai mobilitātei, taču vienlaikus ir jāņem vērā vairāki nosacījumi to vienkāršošanai vai pilnīgai automātiskai atzīšanai.
Tikmēr Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) pauda: «Eiropas izglītības telpas attīstīšana ir viens no būtiskākajiem jautājumiem augstākās un vidējās izglītības kontekstā Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mērķis ir līdz 2025.gadam panākt savstarpēju atzīšanu diplomiem, kurus izsniegusi Eiropas Savienībā akreditēta izglītības iestāde, taču aicinām nekavēties un panākt savstarpēju atzīšanu iespējami drīz.»
Komisijas deputāti trešdien, 6.novembrī, pēc sēdes aicināja IZM negaidīt 2025.gadu un pēc iespējas ātrāk ieviest vienpusēju diplomu atzīšanu Latvijā nozarēs, kurās tam nav būtisku šķēršļu, sacīja Tērauda, papildinot, ka tas atvieglotu un veicinātu gan tautiešu atgriešanos Latvijā, gan arī ārvalstniekiem palīdzētu iekļauties Latvijas augstākās izglītības sistēmā. Komisijas priekšsēdētāja atzīmēja, ka tas būtu pusceļš uz galveno mērķi – abpusēju diplomu atzīšanu, kas novērstu šķēršļus ārvalstniekiem un tautiešiem studēt Latvijā un ļautu būt drošiem, ka iegūtā izglītība būs konkurētspējīga arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Ar šī nodomu protokola parakstīšanu Baltijas un Beniluksa valstis ir uzskatāmas par līderēm arī Boloņas procesā automātiskās atzīšanas jomā, pieņemot, ka sākotnēji šo procesu ir vieglāk uzsākt starp dažu reģionu valstīm, nevis uzreiz visā Eiropas augstākās izglītības telpā.
2018.gadā tika parakstīts starpvaldību līgums par izglītības dokumentu automātisku atzīšanu starp Baltijas valstīm, pamatojoties uz Eiropas Padomes un UNESCO Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību (zināma kā Lisabonas konvencija) un Boloņas procesa instrumentiem, un Eiropas standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā (ESG).