Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers kā vienīgā valsts amatpersona un valsts interešu pārstāvis – satiksmes ministrs, parakstot 2009. gada 4.martā noslēgto airBaltic akcionāru sadarbības līgumu, vājinājis valsts kā lielākās airBaltic īpašnieces (52,6%) pozīcijas, nevis tās spēcinājis.
Līgums paplašina airBaltic prezidentam piederošā uzņēmuma Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) kā mazākuma akcionāra pilnvaras un pieļauj, ka visa reālā kontrole pār airBaltic ir Flika rokās, vēsta portāls pietiek.com.
Vienīgais veids, kā valsts pašlaik varot īstenot ietekmi airBaltic, ir lidsabiedrības padome, kurā valstij ir trīs vietas, BAS – divas vietas. Tomēr arī šajā punktā A.Šlesera parakstītais līgums ir spēris soli pretim B.Flika kompānijai. Proti, ja iepriekšējais airBaltic akcionāru līgums ar SAS stingri paredzēja, ka valstij pienākas airBaltic padomes priekšsēdētāja vieta, bet privātajam īpašniekam – padomes priekšsēdētāja vietnieka, tad šajā līgumā noteikts, ka var būt arī otrādi.
Portāls norāda, ka iespējams, ar BAS A.Šleseru saista kas vairāk nekā tikai draudzīgas attiecības ar B.Fliku. Ņemot vērā arī B.Flika labās attiecības ar otru Par labu Latviju līderi Andri Šķēli un žurnāla Ir atklāto, ka Šķēles ģimene kļuvusi par B.Flika biznesa partneriem. Proti, Šķēles ģimenei piederošs uzņēmums Ave Lat Sargs ir līdzīpašnieks BAS piederošajā North Hub Security. Iespējams, tomēr ne bez pamata esot versija, ka B.Fliks airBaltic darījumā ir tikai koša izkārtne, un, ka aiz BAS slēpjas vēl divu īpašnieku A.Šlesera un A.Šķēles intereses.