Parex banka 2010. gadā uzrādījusi 153 miljonu latu zaudējumus, kas kopā ar iepriekšējo gadu zaudējumiem «noēduši» 82% no bankas kapitāla un rezervēm.
Bankas kapitālu veido arī pamatkapitāls, kurā valsts uz 2010. gada beigām bija ieguldījusi 221,93 miljonus latu, kas tai nodrošina 81,83% Parex bankas pamatkapitālā. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ieguldījums Parex bankas kapitālā veido 39,6 miljonus latu (14,61%), bet pārējo mazo akcionāru īpatsvars bankā ir 3,56%.
Parex bankas 2010. gada pārskats liecina, ka bankas kapitāls un rezerves gada beigās bija vien 48,49 miljoni latu. Ja bankai zaudējumi turpinās pieaugt, ko veicina pamatā uzkrājumi nedrošiem kredītiem, tās pamatkapitāla stiprināšanā būs nepieciešami papildu ieguldījumi. Jāatgādina, ka būtībā Parex bankai būtu jāspēj atmaksāt ne tikai valsts noguldījumi bankā, bet arī ieguldījumi pamatkapitālā. Tieši par pēdējiem vairākiem ekspertiem bijušas šaubas.
Bankas vadība gada pārskatā turklāt atgādina, ka atbilstoši Parex banka restrukturizācijas plānam un Ministru kabineta lēmumam, 2010. gada 28. decembrī tika veikta bankas pamatkapitāla palielināšana 9,7 miljonu latu apmērā, kas ir tādi pati summas, ko pērn decembrī Parex banka atmaksāja procentu maksājumos par valsts noguldījuma lietošanu. Pamatkapitāla palielinājuma mērķis savukārt bija Parex bankas kapitāla pietiekamības rādītāju izpildes nodrošināšana.
Realizējot valsts līdzdalības palielināšanu bankas pamatkapitālā, emitētās akcijas iegādājās valsts akciju sabiedrība Privatizācijas aģentūra.
2009.gadā kopējie Parex bankas un grupas zaudējumi bija attiecīgi 111,1 miljons latu un 127 miljoni latu, bet uzkrājumu apjoms attiecīgi 109,69 miljoni latu un 119,7 miljoni latu.