Bankas saimnieciskā darbība norit atbilstoši plānotajam un saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto restrukturizācijas plānu, kas paredz neizbēgamu zaudējumu rašanos, norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.
Kopš bankas sadalīšanas divu mēnešu laikā ir izdevies atgūt 20 miljonus latu, biznesa portālu BNN informēja Parex banka.
Kopējos Parex bankas finanšu rezultātus joprojām būtiski ietekmē bankas un grupas uzņēmumu trīs un deviņu mēnešu pārskata periodā izveidotie papildus uzkrājumi 83,8 un attiecīgi 75,2 miljonu latu apmērā.
Tādējādi šā gada pirmos deviņus mēnešus Parex banka un grupa noslēdza ar kopējiem zaudējumiem 120,0 un 103,0 miljonu latu apmērā, savukārt zaudējumi pirms uzkrājumiem un nodokļiem veidoja 43,2 un 19,8 miljonus latu.
Parex bankas un tās grupas kredītportfelis 2010. gada 30.septembrī bija 630,6 un attiecīgi 638,0 miljonu latu, kopējie aktīvi – 859,7 un 866,4 miljoni latu. Kapitāla un rezervju apjoms 2010. gada septembra beigās veidoja 74,5 un 78,4 miljonus latu.
Ievērojot Parex bankas pārvaldībā esošo aktīvu apmēru, kas šā gada 30.septembrī veidoja gandrīz 900 miljonus latu, būtiska uzmanība tiek pievērsta to pārvaldīšanai.
Pakāpeniski atgūstot līdzekļus no Parex bankas esošā kredītportfeļa, tiek plānots, ka bankas ģenerētā naudas plūsma būs pietiekama, lai nākamais sindicētā kredīta maksājums tiktu veikts bez valsts atbalsta. Saskaņā ar 2009. gada martā panākto vienošanos ar sindicēto kredītu devējiem, Parex banka ir atmaksājusi jau 70 procentus no kopējās kredīta summas. Atlikušo 30 procentu jeb 163 miljonu latu atmaksa ir jāveic 2011. gada maijā.
Kaut gan atgūstamo līdzekļu palielināšanas nolūkos veiktās aktivitātes bankai nenovēršami radīs īslaicīgus zaudējumus, tomēr pat vispiesardzīgākās prognozes liecina, ka, valstu ekonomikām atgūstoties, Parex bankas kredītu un īpašumā esošo aktīvu vērtība nākotnē pieaugs. Kopumā atgūstamo līdzekļu termiņš un apjoms ir atkarīgs gan no Parex bankas aktīvu pārvaldīšanas efektivitātes, proti, bankas speciālistu profesionālajām darbībām un zināšanām, gan arī lielā mērā no pasaules un Latvijas ekonomiku attīstības tendencēm un atveseļošanās tempa, tostarp šo procesu ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgiem, uzsver Gviljams.