Parex boss: ja nauda tiks atgūta, darbiniekiem jāsaņem prēmijas

Parex bankas darbiniekiem būtu jāsaņem prēmijas, ja bankai izdosies atgūt lielu daļu valsts ieguldītās naudas, intervijā BNN.LV norāda Parex bankas jaunais vadītājs Kristofers Džons Gviljams (Christopher John Gwilliam).

Viņš norāda, ka uzdevums atgūt vismaz daļu valsts ieguldītās naudas būs sarežģīts, savukārt atgūt visu naudu būs teju neiespējami, piebilstot, ka Parex banka šobrīd vairs nav uzskatāma par banku, bet naudas atgūšanas institūciju.

K. Gviljams atstāj paliekošu iespaidu – dzīvespriecīgs un darba pārņemts vienlaikus.

Pirmais mēnesis Latvijā…kādas atziņas gūtas? Kādi iespaidi par Latviju?

Jūtos šeit ļoti labi. Godīgi jāatzīstas, ka es pirms tam par Latviju daudz nezināju. Tomēr lasījis biju, jo mani interesē Eiropas vēsture un tās veidošanās kopumā. Jums ir ļoti skaists klimats. Vienīgi, kad ierados Latvijā, tad bija pārāk karsts (jūlijā). Es nevaru sagaidīt, kad sāksies dziļa un barga ziema. Man patīk sniegs un aukstums. Mīlu arī vētras.

Visgrūtāk man šobrīd ir atrast Rīgā piemērotu dzīvokli. Man patīk, ja dzīvoklim ir balkons. Tomēr, izrādās, Rīgā ar balkonu praktiski var atrast tikai lielus dzīvokļus. Bet man nav vajadzīgs liels dzīvoklis.

Vēl runājot par Latviju – ir redzams un jūtams, ka jums ir bijusi recesija. Tomēr man ir radies iespaids, ka situācija strauji uzlabojas. Kaut vai mazs piemērs – sastrēgumi uz tilta kļūst krietni lielāki (Parex galvenais ofiss atrodas pie Vanšu tilta).

Izklausās, ka jums patīk izaicinājumi. Vai Parex banka ir izaicinājums? Kāpēc jūs nolēmāt šeit strādāt?

Parex banka pilnīgi noteikti man ir izaicinājums. Es izbaudu izaicinājumus. Iespējams, šis ir viens no lielākajiem izaicinājumiem kāds man jebkad ir bijis. Es nekad neesmu strādājis par investīciju baņķieri klasiskā izpratnē. Līdz ar to es, piemēram, nekad neesmu bijis sajūsmā par darba veikšanu prēmiju un piemaksu dēļ. Neuzskatīju to par labu sistēmu finanšu pasaulē. Es vienmēr esmu bijis ieinteresēts paveikt savu darbu, nevis tiekties pēc piemaksām, kas bija tik ļoti populāri finanšu pasaulē. Es savulaik ar saviem kolēģiem pat strīdējos par baņķieru darba specifiku. Biju pārliecināts, ka baņķieriem nevajadzētu maksāt prēmijas un piemaksas.

Baņķieru specifika ir tāda, ka darbs jāpaveic cik vien labi viņi to spēj – nevis piemaksu dēļ, bet pienākuma dēļ. Un ja viņi to paveiks, tad viņiem attiecīgi tas atspoguļosies darba algā. Bet nevis ar prēmijām, jo šāda sistēma sabojāja finanšu pasauli un tirgu. Par to pilnībā vēl nesen varēja pārliecināties visa pasaule – ar ko cilvēki riskēja un kā spekulēja, lai tiktu pie šīm piemaksām un cik ļoti greizi viss galu galā izvērtās.

Tātad jūs esat pret piemaksām un Parex bankā jūs piemaksas vai prēmijas par noteiktu mērķu izpildīšanu nesaņemsiet?

Es neteicu, ka esmu pret piemaksām vispār! Es teicu, ka savulaik biju pret piemaksām finanšu pasaulē spekulatīvo darījumu kontekstā. Es uzskatu – ja cilvēks paveic ļoti grūtu uzdevumu un sasniedz sarežģītus mērķus, tad viņš ir pelnījis prēmijas. Prēmijas par spekulatīviem darījumiem ir pavisam kas cits. Ja reiz esam skāruši šo tēmu: mums Parex ir jāpaveic liels un sarežģīts darbs. Un ja mēs sasniegsim labus rezultātus – atgūsim lielu daļu nodokļu maksātāju naudas, tad darbinieki ir pelnījuši prēmijas. Tas, protams, ir ļoti jūtīgs jautājums, un mans personīgais skatījums. Tas vēl ļoti rūpīgi jāpēta. Šis jautājums nav pilnībā pat izrunāts, nemaz nerunājot par to, ka nav vēl panāktas jebkādas vienošanās par prēmijām. Tomēr es stingri ieteiktu, ka Parex darbiniekiem būtu jāsaņem prēmijas, gadījumā ja izdosies paveikt šo ārkārtīgi sarežģīto uzdevumu ¬ atgūt lielāko daļu valsts naudas. Ja mēs uzdevumu nepaveicam, tad, protams, ka nekādas prēmijas nepienākas. Esmu drošs, ka būs ļoti grūti pārliecināt valdību, ka darbinieki ir pelnījuši prēmijas, ja tiktu paveikts patiesi izcils darbs. Tomēr cilvēkiem ir jāsaprot, ka būs ļoti grūti atgūt Parex naudu. Tas būtu teju brīnums atgūt summu tuvu tai, kas ieguldīta. Tomēr, jo tuvāk būsim ieguldītajai summai, jo lielāks sasniegums tas būs. Un vēlreiz – nedomāju, ka šīs prēmijas tiks maksātas rīt. Tās būtu jāmaksā tikai tad, ja ir sasniegti attiecīgi rezultāti. Ja mēs uzdevumu nepaveicam, tad nekādas prēmijas nepienākas.

Parex banka šobrīd vairs nav uzskatāma par banku klasiskā izpratnē…

Tas tiesa. Viss, ko mēs šobrīd darām – krājam naudu valstij. Esam tāda kā naudas atgūšanas banka vai institūcija. Nezinu vai maz tā var teikt, bet tā tiešam ir, ka mēs neesam pilna servisa banka. Vienīgais «pakalpojums», ko mēs šobrīd sniedzam – mēģinām atgūt valsts naudu.

Kā vērtējat iespējamību atgūt valsts naudu? Esat jau dziļāk iepazinies ar situāciju….

Parex situācija ir ļoti nopietna. Tā ir banka ar ļoti daudziem sliktiem kredītiem un aktīviem. Ja mēs atgūsim kaut daļu no šīs naudas, tas būtu jau ļoti labs rezultāts. Ir maz ticams, ka mēs jebkad varēsim strādāt ar peļņu. Ja es runāju par panākumiem, tad es domāju, ka panākums jau būtu gūt maksimālu atdevi no aktīviem. Mēs darīsim visu iespējamo, lai ierobežotu zaudējumus, jo par peļņu šādā situācijā runāt būtu vairāk nekā pārspīlēti.

Kāds ir reālākais scenārijs – cik procentus ieguldītās naudas Parex varētu atgūt?

Esmu šeit jau mēnesi, tomēr šobrīd to nevaru pateikt. Tas ir nereāli. Esmu jau apskatījis daudzus aktīvus. Būs ļoti smagi jāstrādā, lai atgūtu vismaz daļu no šī naudas.

Kāpēc tieši jūs izvēlējās kā Parex vadītāju?

Man labpatiktos domāt, ka manas pieredzes un spēju dēļ. Acīmredzot atstāju pareizo iespaidu.

Latviešus vienmēr interesē algu jautājums? Kāds ir jūsu atalgojums Parex bankā?

Mani brīdināja, ka Latvijā tas vienmēr ir aktuāls jautājums, un ka tas tiks pacelts. (smaida). Šī informācija tiks publicēta, kad pienāks laiks – kad būsim pilnībā vienojušies un būs pilnīga skaidrība. Es varu pateikt, ka, pēc manām domām, man netiek maksāta nauda, ko es varētu saņemt Londonā, darot ko līdzīgu. Varu pat teikt, ka šo darbu pieņēmu nevis naudas dēļ, bet citu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jau tāpēc, ka man bija sajūta, ka šis darbs ir kā radīts man. Atgriežoties pie jautājuma – esmu pārsteigts cik daudz informācijas var iegūt par privātpersonām un viņu ienākumiem Latvijā. Tas ir pat nedaudz dīvaini.

Vai savā darbā izjūtat spiedienu, ņemot vērā jūsu amata atbildību un arī politisko fonu?

Darbs pilnīgi noteikti ir un būs grūts. Ziniet, redzot visus šos procesus un fonu, es sāku domāt vai esmu prasījis pietiekami daudz (smejas).

Kas ir lielāki šķēršļi Parex bankai šobrīd?

Es domāju, ka tas nav nekāds noslēpums, ka Latvijā ļoti lēni darbojas tieslietu sistēma. Mēs par šīm lietām esam diskutējuši ar Tieslietu ministriju. Man ir grūti to izskaidrot, tomēr, iespējams, tiesnešiem nav attiecīgas pieredzes dažādos sarežģītos gadījumos.

Parex bankas gadījums nekad Latvijas vēsturē iepriekš nav noticis – vismaz ne šādā formā. Un ir daudz jauni procesi un regulējumi, kas jāievieš. Tas noteikti aizkavē un sarežģī naudas atgūšanas procesu. Bet tā nav domāta kā kritika tiesnešiem – vienkārši ir jāpārskata visa sistēma un vajadzīga attiecīga pieredze atbildīgajām personām un institūcijām.

Kādi ir Parex bankas pozitīvie aspekti? Kas varētu palīdzēt jums paveikt nospraustos mērķus un uzdevumus?

Cilvēki! Mums ir ļoti laba komanda. Izglītoti un motivēti darbinieki, ar zināšanām finansēs. Tāpat mums arvien ir labas darba attiecības ar to «otru banku», jeb «labo banku» (Citadele). Pagaidām mums jāpaļaujas uz viņiem attiecībā uz IT servisus u.c. pakalpojumiem. Runājot par darbiniekiem – mums vēl jāpiestrādā pie darbinieku domāšanas veida un filozofijas – no klasiskās bankas darbiniekiem, viņiem jākļūst par finanšu ekspertiem naudas atgūšanā. Tas vēl prasīs kādu laiku.