Satiksmes ministriju (SM) piektdien, 15.janvārī, apmeklēja delegācija no Ķīnas Ārlietu ministrijas, kā arī Ķīnas vēstniecības Latvijā, lai ar SM pārstāvjiem pārrunātu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 loģistikas sektora koordinēšanas, kā arī transporta ministru sanāksmes organizēšanas jautājumus.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma pērnā gada novembrī piedalījās Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 valstu vadītāju samitā Ķīnas pilsētā Sudžo, kur prezentēja Latvijas iespējas tranzīta un loģistikas jomā. Kā rezultātā samita dalībnieki uzticēja Latvijai koordinēt loģistikas jomu 16+1 valstu sadarbības formāta ietvaros, kā arī rīkot Rīgā 16+1 valstu vadītāju un transporta ministru samitu, kā arī biznesa konferenci.
Ķīnas delegāciju, kura apmeklēja SM, pārstāvēja Ķīnas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu departamenta pārstāvji, tostarp padomnieks Vangs Vengangs (Wang Wengang), kā arī Ķīnas vēstnieks Latvijā Huans Juns (Huang Yong), informē ministrija.
Ozoliņš pauda gandarījumu par pausto uzticību Latvijai koordinēt 16+1 valstu loģistikas sektoru. Savukārt Ķīna atzinīgi novērtēja Latvijas līdzšinējo ieguldījumu un pauda pilnu atbalstu Latvijai kā koordinatoram, kam būs jāapkopo un jāgatavo informāciju par sadarbību loģistikas sektora 16+1 formāta ietvaros, jāseko līdzi un jāpiedalās 16+1 formāta pasākumos, jāpārstāv koordinējošo valsti un attiecīgi jāpiedalās pasākumu organizēšanā, dienas kārtības veidošanā, kā arī komunikācijā ar organizējošo pusi.
SM valsts sekretārs norādīja, ka šis formāts kalpos par nozīmīgu platformu praktiskai sadarbībai, jaunu kravu piesaistei un savstarpēji izdevīgu investīciju projektu realizācijā transporta un loģistikas jomā.
Sanāksme laikā puses arī pārrunāja dažādus Jaunā Zīda ceļa attīstības un sadarbības modeļus. No Ķīnas puses tiek akcentēti vairāki jūras un sauszemes koridori, Baltijas kontekstā akcentēti sadarbības varianti ar Adrijas un Melnās jūras ostām, attīstot sauszemes savienojumus Ziemeļu – Dienvidu virzienā Eiropas daļā un integrējot Baltijas ostas ar Eiropas Dienvidu ostām. Viens no variantiem ir jūras savienojumi no Ķīnas līdz Adrijas jūrai (Venēcijas ostai) un Melnās jūras ostām, tādējādi būtiski saīsinot jūras pārvadājumu plecu un ātrāk sasniedzot patērētājus Eiropā caur Dienvidu ostām.
Ozoliņš atklāja, ka Latvija atbalsta ideju veicināt ostu pieaugošo lomu Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros, taču vienlaikus piebilda, ka Latvija, pildot koordinējošās valsts lomu loģistikas jomā, transporta ministru sanāksmes laikā Rīgā aktualizēs arī dzelzceļa savienojumu nozīmi, kā arī civilo aviāciju. SM valsts sekretārs uzsvēra transkontinentālo dzelzceļa transporta savienojumu īpašo lomu starp Eiropu un Āziju. Savukārt, attīstot aviāciju, tas pavērtu jaunas iespējas biznesam, kā arī veicinātu tūrisma attīstību, tādā veidā sekmējot ekonomisko un kultūras saišu stiprināšanu starp abiem reģioniem. Ķīna atbalstīja šo ideju, norādot, ka gan dzelzceļa savienojumi, gan aviācijas attīstīšana ir nozīmīgi Jaunā Zīda ceļa elementi.
Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, arī loģistikā.
BNN jau vēstīja, ka biedrība Baltijas Asociācija – transports un loģistika (BATL) vairākkārt ir vērsusi atbildīgo institūciju un amatpersonu uzmanību uz Latvijas transporta un loģistikas nozares izaugsmes iespējām Ķīnas virzienā, uzsverot, ka Latvijai ir jāuzņemas vadošā loma un jākļūst par līderi transporta un loģistikas jautājumos starp Baltijas valstīm jaunās Ķīnas iniciatīvas 16+1 ietvaros.
«Esmu patiesi gandarīta, ka Latvijas delegācijai Ķīnā ir izdevies panākt vienošanos par Latvijas vadošo lomu starpvalstu sadarbības iniciatīvas 16+1 īstenošanā. Uzskatu, ka Latvijai ir maksimāli jāizmanto visas 16+1 sniegtās priekšrocības. Līdz ar to šobrīd premjerministrei un atbildīgajām institūcijām kopā ar nozari ir jāvelta visi spēki, lai uzsāktu darbu pie piedāvājuma koncepta izstrādes sadarbībai ar Ķīnu un sekmīgi sagatavotos 16+1 valstu līderu forumam nākamā gada pavasarī Rīgā. Vitāli svarīgi ir arī atrast kompetentu, profesionālu un darbspējīgu nozares ministru, kas nekavējoties būtu spējīgs pārstāvēt nozares intereses un risināt gan iekšēji nozarei būtiskus jautājumus, kā piemēram, dzelzceļa infrastruktūras tarifu izlīdzināšanas jautājumu, gan arī dibināt pozitīvu ilgtermiņa sadarbību Ķīnas un Austrumāzijas virzienā. Šobrīd Ķīna mums ir iedevusi «mazo pirkstiņu», mums – Latvijai ir jābūt tik gudriem un saprātīgiem, lai spētu paņemt visas tās iespējas, ko mums var sniegt šī iniciatīva!» iepriekš izteikusies BATL prezidente Inga Antāne.
Ref: 102.000.102.11620