Valstiski pareizs lēmums būtu premjerministram Krišjānim Kariņam (JV) un koalīcijas partijām pieņemt lēmumu atjaunot Sandi Ģirģenu (R) iekšlietu ministra amatā nekavējošai krīzes situācijas risināšanai iekšlietu sistēmā, izplatītajā paziņojumā presei norāda partija Republika.
«Šobrīd krustugunīs nonākusi Valsts Policija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kura vairs nespēj laicīgi cilvēkiem nomainīt personu apliecinošos dokumentus. Uzturēšanās atļauju departaments, vīzu izsniegšana darbojas ļoti lēnā tempā. Tas viss rada vēl dziļāku sašutumu starp Latvijas iedzīvotājiem un personām, kuras legāli uzturas valstī. Daudzām personām jāpamet Latvija, jo nav iespējams laicīgi atjaunot uzturēšanās dokumentus. Iekšlietu dienesti ar grūtībām spēj pildīt sabiedriskā miera, kārtības, drošības, noziegumu atklāšanas, migrācijas un citas pamatfunkcijas, kam viens no iemesliem ir darba organizācijas trūkumi. Acīmredzami daudzas procedūras ir optimizējamas un vienkāršojamas ar valdības atbalstu. Austrumu robežas nostiprināšana arī iet gausi. Sabiedrība nav informēta par vēl lielākām problēmām dienestu darba organizācijā,» norāda partija, uzsverot, ka Ģirģena vadībā tika uzsākta, bet Marijas Golubevas vadībā palēninājās dienestu resursu optimizācijas un efektīvākas pārvaldības principu ieviešanas iekšlietu nozarē.
«Lai īstenotu pasākumus, kas ir saistīti ar struktūru un funkciju efektivizēšanu, kā arī dienestu struktūrvienību izvietojuma pārskatīšanu, bija svarīgi paralēli maksimāli ātrā tempā uzlabot Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu lietojumā esošo ēku tehnisko stāvokli, kam Ģirģena komandas vadībā tika sagatavoti attiecīgi projekti, piešķirti finanšu līdzekļi, kā arī bija svarīgi operatīvi pilnveidot personāla apmācību procesu,» teikts paziņojumā.
Pēc partijas domām, «šobrīd cits jauns ministrs nebūs spējīgs jau stundu laikā risināt problēmas pēc būtības,
jo iekšlietu nozarē ir desmit iestādes. Katrā ir sava specifika un nepieciešamas ne tikai zināšanas, bet arī jau zināma precīza informācija par personālu, darba organizēšanas loģisko procesu.»
«Vitāli svarīga ir ministra iesaiste svarīgu notikumu klātienes plānošanā un sadarbībā arī ar pašvaldībām. Iekšlietu dienestu darbinieku vidū Ģirģens joprojām tiek augstu vērtēts, kas ir vitāli svarīgi komandas darbam krīzes noregulēšanai. Nav nepieciešami mēneši, lai sapratu procesus, pārzina problēmu saknes. Pagaidām par šo nozari no politiķiem varam dzirdēt vien skaļus vārdus un vispārpieņemtus apgalvojumus, nevis konkrētus rīcības plānus,» uzsver partija.
Lasiet arī: Golubeva atkāpjoties: Nedomāju, ka man būtu jākaunas par savu darbu
«Neskatoties uz to, ka ministra amats nozīmē politisko atbildību, ministram jābūt ar pieredzi un kompetenci vadītajā nozarē, jāorientējas tajā sfērā, problēmās, struktūrā, personālā un jābūt labam krīzes menedžerim, ko Sandis Ģirģens, būdams iekšlietu ministra amatā, ir spējis demonstrēt,» uzsver partija, aicinot premjerministru nodemonstrēt atbildīgu valsts vadītāja rīcību, «vēl jo vairāk, ka Ģirģena atstādināšana no amata bija koalīcijas partiju amatu pārdale, nevis ministra darba rezultāti, par kuriem publiski saņemtas pozitīvas atsauces ne tikai no darbiniekiem, bet arī no koalīcijas un opozīcijas partijām. Arī valdības ministru reitingos Covid krīzes laikā, Sandis Ģirģens bija viens no vispozitīvāk vērtētajiem ministriem sabiedrībā.»
BNN jau vēstīja, ka iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) pirmdien, 16.maijā, paziņojusi par demisiju.