Valsts prezidents Andris Bērziņš amatā savulaik nonāca pateicoties opozīcijā esošo Saskaņas centra deputātu balsīm. Tomēr kreisā spārna politiķu cerības, ka Bērziņš pateicībā par to nodrošinās viņiem vietu valdībā, triju gadu laikā nepiepildījās.
Mazpazīstamā «zaļzemnieku» deputāta, kādreizējā Unibankas vadītāja Andra Bērziņa ievēlēšana augstajā Valsts prezidenta postenī bija atlaistās 10.Saeimas viens no pēdējiem darbiem. Par viņu nobalsoja zaļie zemnieki un apvienība Par labu Latviju, trūkstošās balsis sagādājot opozīcijas deputātiem no Saskaņas centra. Bērziņa ievēlēšanas dienā cilvēki pie Saeimas viņu nesagaidīja draudzīgi, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Tā kā Bērziņam miljonāra statusu savulaik nodrošināja pazīšanās ar Andri Šķēli, eksbaņķieris prezidentūras pirmajos mēnešos smagi pūlējās, lai sabiedrībās acīs uzspiesto «oligarhu drauga» zīmogu no sevis noņemtu . Viņš komandā uzaicināja divus spēcīgus juristus, Aivara Lemberga daudz kritizēto bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un Saeimas juridiskā biroja padomnieku Edgaru Pastaru. Bērziņš atteicās no eksprezidenta Zatlera izremontētās rezidences Jūrmalā, ierosināja samazināt prezidenta sociālās garantijas pēc prezidentūras beigām, un paziņoja, ka savu prezidenta algu turpmāk ziedos skolām. Tomēr jau pēc kāda laika Bērziņš neuzskatīja par savu pienākumu vairs stāstīt, kam algu ziedo un vai vispār ziedo.
Bērziņa būtiskākā likumdošanas iniciatīva ir palielināt premjera pilnvaras un atbildību. Citu nav. Viņš nav kritizējis sabiedrībai svarīgas jomas, piemēram, tiesnešu dīvainos spriedumus, par ko arvien vairāk runā uzņēmēji.
Bērziņam pašam ir sanācis iekulties kādā kukuļošanas skandālā, vairākās neformālās sarunās ar bijušo partijas biedru Andi Kāpostu apspriežot iespējas paglābt no soda kādu dzērājšoferi.
Bērziņu ir spējuši saērcināt žurnālistu jautājumi par savu četru tūkstošu latu lielo pensiju vai mediji, kas viņu filmē dēla pirmajā skolas dienā. Taču tādos valsts nākotnei svarīgos jautājumos, kā enerģētikas atkarības mazināšana no Krievijas vai Krievijas agresija Ukrainā, Latvijas pirmā persona kavējās dod skaidru novērtējumu.
Kultūras darbiniekus saniknoja Bērziņa minstināšanās. Atklātā vēstulē rakstnieki, režisori un žurnālisti kaunējās, ka valsts intereses starptautiski pārstāv Lietuvas un Igaunijas prezidenti un nevis leģitīmi ievēlēts Latvijas Valsts prezidents.
Tomēr uz vairāku simtu cilvēku parakstīto vēstuli nesekoja ne Bērziņa, ne to politiķu reakcija, kuri viņu ievēlēja. Gluži otrādi Bērziņu šajā amatā virzījušie zaļie zemnieki ir apmierināti ar viņa darbu un būtu gatavi viņu atbalstīt šajā amatā arī uz otro termiņu.
Augustam Brigmanim no zaļzemniekiem ir svarīga Bērziņa tautsaimnieka pieredze, viņš ieklausās un palīdz uzņēmējiem. Zaļo zemnieku līderis bieži konsultējoties ar Valsts prezidentu. Arī jautājumā par Citadeles darījumu, Bērziņa viedoklis esot bijis svarīgs zaļzemnieku pozīcijas veidotājs. Šīs zināšanas atsverot Bērziņa oratora prasmju trūkumu.
«Orators viņš, jāatzīst, ir viduvējs. Tas nu tiešām jāatzīst! Cik tās oratora prasmes ir nepieciešamas, nu, protams, politiķim tām jābūt, un šajā situācijā – nebūsim naivi – tas nemainīsies. Kāds viņš ir, tāds viņš ir. Vai prasmju trūkumu var kompensēt viņa vienkāršība? Es teiktu, kaut kur jā. Paldies Dievam, nav bijuši x brīži, force major apstākļi, kad ir vajadzējis būt līderim un nostāties tautas priekšā un teikt skaidru un stipru valodu,» teic Saeimas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Brigmanis.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa negrib atklāt Vienotības attieksmi Bērziņa iespējamai pārvēlēšanai. Viņš kopumā baudot augstu sabiedrības uzticību.
«Nekad nav mēģinājis savu popularitāti celt uz izpildvaras vai lēmējvaras darbiem, bet vienmēr mēģinājis to izrunāt starp iesaistītajām institūcijām. Protams, ne vienmēr bijusi veiksmīga viņa komunikācija, iestāšanās par konkrētu jautājumu vai konkrēta viedokļa paušana valstij būtiskos jautājumos,» norāda Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Nacionālās apvienības deputāti par Andri Bērziņu pirms trīs gadiem nebalsoja. Neko kriminālu vai katastrofālu nacionāļiem nebūtu prezidentam ko pārmest, taču viņiem ir cits kandidāts.
«Protams, atsevišķos jautājumos mēs gribētu dzirdēt ko konkrētāku, stingrāku prezidenta nostāju, tas tā ir un bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad prezidenta politiskā nostāja ir bijusi pretēja nacionālās apvienības pārliecībai, piemēram, gadījumā, kad otrreizējai caurlūkošanai tika atgriezts imigrācijas likums saistībā ar uzturēšanās atļaujām,» skaidro Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai /LNNK frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raivis Dzintars.
Nacionālā apvienība uzskata, ka prezidentam ir jāspēj iedvesmot un mobilizēt sabiedrību, un jādefinē Latvijas valsts mērķi un nacionālās intereses. Tāds cilvēks esot Egils Levits, kura darbs pie Satversmes preambulas rādījis, ka viņš spēj nosēdināt pie galda sīvus oponentus un pārliecināt par valstiskiem mērķiem.
«Katrā gadījumā ja mēs runājam par ideālo prezidentu, kādu es vēlētos, tad personīgi es esmu izteicies, ka tam būtu jābūt tādam cilvēkam, kā Egils Levits. Ne obligāti viņam, bet ar tādām īpašībām,» tā Dzintars.
Zaļzemnieku virzītajam kandidātam Bērziņam izšķirošais «jā» otrajā uzvarošajā kārtā nāca no Saskaņas deputātiem, ko viņi arī neslēpa. Saskaņieši savu piesliešanos Bērziņam pamatoja gan ar to, ka viņš tāpat kā Valdis Zatlers bija atzinis, ka viņiem jābūt valdībā, gan bija vēl atsaucīgāks viņu politiskajiem mērķiem, piemēram, ka nepilsoņiem varētu piešķirt tiesības vēlēt pašvaldības. Tomēr Bērziņš nepiepildīja Saskaņas centra cerības uz valdību.
«Mums bija vairāk cerību! Iespējams, ka mēs kļūdījāmies savās cerībās,» vaicāts, vai ir Saskaņa ir vīlusies par pirms trīs gadiem pieņemto lēmumu, teic Saeimas deputāts, Saskaņas centra frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Vai Saskaņa balsotu par Bērziņu atkārtoti, Saskaņas līderis taktiski klusē. Taču arī iepriekš Urbanovičs nav slēpis, ka labākais prezidents būtu tāds, ko vēlē viss pilsoņu kopums. Viņa sabiedrotā šai ziņā būtu Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai, kas arī domā, ka Latvijā būtu jābūt tautas vēlētam prezidentam.
«Varbūt, ka jau šajās vēlēšanās nākošais sastāvs izveidos situāciju, ka visa tauta lems. To var izdarīt, saku jums, kā Saeimas vecbiedrs,» tā politiķis.
Tomēr arī Saeimas vecbiedrs zina, ka Satversmes grozīšanai būtu nepieciešamas divas trešdaļas Saeimas deputātu balsu, bet neviena cita partija, kurai ir cerības iekļūt nākamajā parlamentā, idejai par tautas vēlētu prezidentu nav paudusi drošu atbalstu. Un arī ierosinājums vākt parakstus tautas referendumam par šādu ieceri patlaban nav aktuāls.
Ref: 102.000.102.8234