Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Brexit sekas var būt smagas. Tam klāt nāk Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) ekstravagantie gājieni. Arī Vācijas ekonomikā pagurums jūtams jau gadu.
Uz šī ne sevišķi daudzsološā fona Baltijas, it īpaši Lietuvas, ekonomika uzrāda diezgan labus rezultātus un strauja nobremzēšana nav paredzama.
Bankas optimistiskas
Skandināvu bankas, SEB un Swedbank, aizvien Baltijas reģionam paredz labus laikus kā šogad, tā arī lielāko daļu 2020.gada.
SEB banka paredz, ka šogad Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) būs visstraujāk augošais no visām Baltijas valstīm. Turklāt Lietuva strauju IKP pieaugumu varēs baudīt vēl nākamos divus gadus.
Šajā nedēļā publicētajā Nordic Outlook ziņojumā Lietuvas IKP izaugsmi prognozē 4,2% apmērā. Pirmajā pusgadā izaugsme bijusi daudz labāka nekā cerēts, pateicoties «pārsteidzoši» spēcīgajam neto eksportam.
Swedbank pat palielinājusi Lietuvas IKP izaugsmes prognozi no no 3% uz 3,7%. Tikmēr Igaunijas IKP izaugsmes prognoze tika labota no 3% uz 3,3%, bet Latvijas pat pazemināta – no 3,3% uz 2,8%.
Swebank prognozē, ka 2020.gadā Lietuvas ekonomikas izaugsme būs 2%, bet Latvijas un Igaunijas – attiecīgi 2% un 2,3%. Tad kāpēc ļauties bažām?
Nekustamā īpašuma sektors satricinājumus vēl nejūt
Lai saprastu to, kā klājas Lietuvas ekonomikai vietējā līmenī, nevajag aplūkot tikai lielpilsētas, kur aktīvi ceļ jaunbūves, bet arī paskatīties uz mazāk urbanizētām vietām. Arī tur būvniecība rit pilnā sparā, un jaunajām ēkām nav ilgi jāgaida pēc īpašniekiem.
«Godīgi sakot, vasara bijusi neprātīga, runājot par jaunu dzīvokļu un mājokļu pārdošanu,»
BNN komentē Regīna Linge (Regina Lingė), brokeru uzņēmuma Palanga NT līdzdibinātāja. «Piedāvājums knapi tur līdzi pieprasījumam par spīti rekordaugstajām nekustamā īpašuma cenām. Esmu pa vidu vairāku līgumu noslēgšanai, kur pirkumu skaits ir līdz šim visaugstākais.»
«Tomēr gaisā vēdī runas par tuvojošos krīzi,» piebilst Linge.
Vācija pagurst un velk Lietuvu līdzi
Pašlaik Lietuvas rūpniecībā gan neredz bažu. Vienīgi Vācija bojā lietuviešu uzņēmēju noskaņojumu.
Viļņas Biznesa un rūpniecības asociācijas prezidents, ekonomists Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas) BNN uzsver, ka rūpniecība Viļņas apgabalā aizvien ir spēcīga un tempi visticamāk nesamazināsies tuvākajā laikā. Tomēr viņš ir piesardzīgs par to, ka rūpniekiem apnicis uztraukties par drūmo ainu Vācijas ekonomikā.
«Tai [Vācijai] pēdējos astoņus mēnešus neveicas pārāk labi, kas ir slikta zīme. Visi vēlas zināt, vai tā atgūsies pēc otrā pusgada,»
komentē Besagirsks. «Es teiktu, ka ne Brexit sekas, ka ne ASV un Ķīnas tirdzniecības kari ir tie lielāki uztraukumi.»
No Lietuvas eksporta partneriem Vācija ar 11,9% apjomu ir otra lielākā eksportvalsts aiz Polijas. Aizvadītajā gadā ar Vāciju saistītais Lietuvas eksports auga par 30%, savukārt 70% no apjoma bija saistīta ar loģistiku.
«Lietuvas ekonomika ir maza, tajā pašā laikā tā ir ļoti orientēta uz Vāciju. Līdz ar to ir ļoti iespējams, ka Vācijas bremzēšanās radīs negatīvu iespaidu uz eksporta tirgiem,»
uzsver Belsagirsks.
«Lēnāka ekonomika Vācijā var negatīvi ietekmēt visas tiešās ārzemju investīcijas Lietuvā,» piebilsts ekonomists.
Tomēr viņš neparedz trauksmes zvanus. «Lietuvas uzņēmējiem aizvien ir pieejama nemitīga Eiropas Savienības fondu naudas plūsma, lai gan aizvien lielāka loma ir līdzfinansēšanai. Pēdējo gadu izaugsmes inerce kopā ar fondu pieejamību turpinās virzīt ekonomiku uz priekšu,» secina Besagirsks.
Arī citi ekonomisti neparedz grūtības
Lietuvas SEB bankas ekonomists Tads Povilausks (Tadas Povilauskas) teic, ka ekonomikas izaugsme otrajā pusgadā un 2020.gadā būs ievērojami lēnāka saistībā ar slikto ārējās tirdzniecības bilanci. Tajā pašā laikā SEB Lietuvas IKP izaugsmes prognozi pārskatījusi uz augšu no 3,2% uz 3,6% saistībā ar izaugsmi, kas pārsniegusi iecerēto. Tajā pašā laikā 2020.gada prognoze atstāta 2,4% apjomā.
Lietuvas galvenais ekonomists Nerijs Mačūlis (Nerijus Mačiulis) arī norāda, ka pazīmes nerada bažas par Lietuvas ekonomikas perspektīvām.
«Pat ja paredzams, ka globālās ekonomikas izaugsme 2020.gadā būs lēnākā kopš 2009.gada un būs zem 3% un vairāk nekā viena lielā nozare nonāks recesijā, mēs aizvien Lietuvas ekonomikas izaugsmi prognozējam 2% apmērā,» šonedēļ paziņojis Mačūlis. «Tā būs vismaz uz pusi lēnāka nekā šogad.»
Viņš uzsver, ka Lietuvas ekonomika aizvien ir sabalansēta un neuzrāda uzkaršanas pazīmes. Līdz ar to ārēju satricinājumu pārciešana ir vieglāka.
Ilgtermiņa aina – ne tik spoža
Lietuvas rūpnieku konfederācija (LCI) pašlaik neceļ trauksmi, bet atzīst, ka ilgtermiņa aina Lietuvai pašlaik ir drūmāka nekā gadu iepriekš.
LCI eksperts Gabrieļs Makuška (Gabrielius Makuška) Lietuvas ražotāji lielākoties ir optimistiski noskaņoti, taču parādās bažas par tuvojošos ekonomikas izaugsmes palēninājumu.
«Lietuvas uzņēmumi to atzīst ar pieaugošām bažām. Piemēram, Centrālās bankas aptauja liecina, ka skaits uzņēmumi, kuri cer uz eksporta apjomu palielināšanos, samazinājies no 26% uz 20% pēdējā pusgadā,» BNN atzina Makuška. «Tādas prognozes ir sevišķi izplatītas mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem.»
«Ir arī mazāk uzņēmumu, kuri cer uz pieprasījuma pieaugumu. Tādu skaits krities no 31% uz 25% arī pēdējos sešos mēnešos,» teic Makuška.
Izaicinājumi Lietuvas ekonomikai
Pasaules ekonomikas «sargsuns» Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jūnija nogalē atzinis, ka Lietuvas ekonomika ir stabila un valsts ir labi sagatavota izaicinājumiem.
SVF pārstāvis Lietuvā, Borja Garsija (Borja Gracia) teica, ka Lietuvas ekonomikas stāvoklis tiek vērtēts pozitīvi, bet uzsvēra, ka Lietuvai nepieciešams uzlabot izglītības sistēmu, lai tā varētu tikt galā ar izmaiņām demogrāfijā.
Lietuvas Centrālā banka nosaukusi divus galvenos finanšu sektora riskus. Viena ir finansiālā nestabilitāte Ziemeļvalstīs, ar kurām cieši sasaistītas bankas Lietuvā. Otrā ir spēcīgā aktivitāte kreditēšanā un nekustamā īpašuma tirgū, kas var radīt «sprāgstošā burbuļa» riskus.