Pēc straujas atgūšanās no kovida pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes 2021.gadā pasaules ekonomikā šogad un 2023.gadā paredzams lēnāks attīstības temps, savās jaunākajās prognozēs paredzējusi Pasaules Banka.
Starptautiskā finanšu organizācija, kuras mītnes vieta ir Vašingtonā, otrdien, 11.janvārī, nākusi klajā ar tās jaunāko pētījumu Pasaules Ekonomiskās perspektīvas. Paziņojumā presei organizācija lēš, ka pēc 5,5% attīstības tempa 2021.gadā, šogad, pamazām bremzējoties pandēmijas aizturētā patēriņa apjomam, pasaules ekonomika 2022.gadā augs par 4,1%, bet 2023.gadā vēl lēnāk – par 3,2%. Lai arī gausa, tā tomēr arī tā būs ekonomiskā izaugsme.
Lasiet arī: Ekonomists par inflāciju: Ēst vai neēst, tāds gluži nav jautājums, un, cerams, arī nebūs
«Pasaules ekonomika vienlaikus saskaras ar kovidu, inflāciju un politisku nenoteiktību, un ar valdību izdevumiem un monetāro politiku, kas nonākusi vēl nebijušā situācijā. Nevienlīdzības pieaugums un drošības izaicinājumi īpaši kaitē jaunattīstības valstīm,» vērtējis Pasaules Bankas grupas prezidents Deivids Melpāss (David Malpass).
Augošā inflācija, kas īpaši smagi skar darba ņēmējus ar zemiem ienākumiem, ierobežo valstu monetārās politikas iespējas. Pasaules mērogā un attīstītajās ekonomikās inflācija ir augstākā, kāda tā bijusi kopš 2008.gada. Attīstības valstu tirgos un attīstības valstīs tā šobrīd ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2011.gada, vērtējusi Pasaules Banka.