Pasaules Sirds diena tiek atzīmēta 29.septembrī, tāpēc kardiologi īpaši aicina pievērst uzmanību savai veselībai.
Pacientu biedrība ParSirdi.lv ir veikusi aptauju par sirds veselību un apkopojusi kardiologu ieteikumus sirds veselības stiprināšanai, kā arī iespējamo komplikāciju no COVID-19 risku mazināšanai.
Kā liecina pacientu biedrības ParSirdi.lv septembrī veiktā aptauja, daudzi cilvēki COVID-19 uzliesmojuma laikā pievērsušies neveselīgiem paradumiem. 36,6% aptaujāto vairāk laika pavadīja pie TV ekrāniem un datoriem, savukārt 33% respondentu palielinājās stress darbā un uztraukums par ģimenes finansēm, savukārt 25,1% aptaujāto dzīvesveids kļuva mazkustīgāks. Pozitīvi vērtējams, ka 30,2% respondentu bija vairāk laika, ko pavadīt svaigā gaisā, bet 20,7% aptaujāto dzīvesveids kļuva sportiskāks.
Latvijas Kardiologu biedrības prezidents prof.Andrejs Ērglis: «Neatkarīgi no gadalaikiem un dažādiem vīrusiem par sirds veselību ir jārūpējas katru dienu. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām ir mazāk pasargāti gan no gripas, gan no SARS-CoV-2 – šajā gadījumā jo īpaši svarīgi ir ievērot visus profilaktiskos pasākumus, kā arī apzinīgi izpildīt ārstu norādījumus. Tas, ko es gribētu īpaši uzsvērt un lūgt – ja ir aizdomas par infarktu vai insultu, nekavējoties ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, arī COVID-19 laikā.»
Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, kardioloģe Iveta Mintāle: «Lai mazinātu iespēju saslimt ar COVID-19 un gūt slimības komplikācijas, ir jākontrolē sirds slimību riska faktori.»
Cilvēkiem, kuriem jau ir izrakstīti medikamenti, tie ir jālieto apzinīgi – tā, kā ir noteicis ārsts. Bet protams, visa pamatā ir veselīgs dzīvesveids – ir jākontrolē svars, ēdienkartē iekļaujot daudzveidīgus sezonālos vietējos produktus, kā arī daudz jākustas – ja vien iespējams, tad svaigā gaisā! Tāpat ir nopietni jāapsver vakcinēšanās pret gripas vīrusu, īpaši pacientiem, kuriem jau ir kāda sirds un asinsvadu slimība. Tas ir svarīgi, lai mazinātu saslimšanas ar gripu iespējamību vai slimības gaitas intensitāti.»
Kardiologi arīdzan atgādina par infarkta pazīmēm, ko nedrīkst palaist garām: sāpes krūtīs; nepatīkamas sajūtas krūtīs – intensīvas dedzinošas, plēsošas vai žņaudzošas; negaidītas sāpes krūtīs atpūtas mirklī. Parasti saistīts ar smagu un ilgstošu samazinātas asins plūsmu uz sirdi, ko izraisa ateroskeroze, jeb koronāro artēriju sašaurināšanās.
Tāpat infarkta pazīmes ir: pārmērīgs nogurums, vājums; galvas reibonis; sirdsklauves – sajūta, ka Jūsu sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji; elpas trūkums – apgrūtināta vai smaga elpošana; pārejoši redzes, runas traucējumi, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas asinsapgādes dēļ.
Ārsti arī norāda uz insulta pazīmēm, kuras nedrīkst palaist garām. «Ja pēkšņi parādās insulta pazīmes – vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, grūtības runāt, redzes vai līdzsvara traucējumi, ir jāveic tests ĀTRI.»
Ā – atsmaidi!
Lūdziet cilvēku pasmaidīt un novērtējiet, vai acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis.
T – turi!
Pārbaudiet, vai cilvēks spēj patstāvīgi noturēt abas rokas.
R – runā!
Pārbaudiet, vai cilvēks spēj runāt.
I – izsauc!
Ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, steidzami jāsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113!