Paševica: bezdarbnieka statusa atņemšana nolaidīgajiem darba meklētājiem izrādās sāpīgs lēmums

Nodarbinātības valsts aģentūra jau veikusi pasākumus, kas paredz stingrāku uzskaitē esošo bezdarbnieku kontroli, savukārt bezdarbnieka statusa atņemšana, ko piemēro bezatbildīgajiem darba meklētājiem, cilvēkiem nereti izrādās sāpīgs lēmums, biznesa ziņu portālam BNN.LV atzīst NVA direktore Baiba Paševica.

NVA ir samazinājusi maksimāli pieļaujamo laika posmu starp bezdarbnieka obligātajām tikšanās reizēm ar inspektoru. Pirms krīzes bezdarbniekam bija jāatrādās inspektoram reizi mēnesī, krīzes laikā, liela bezdarbnieku pieplūduma un samazinātā NVA darbinieku skaita dēļ šis laika posms tika pagarināts līdz trīs mēnešiem. Šobrīd tas atkal ir samazināts – bezdarbniekam NVA jāatrādās vismaz reizi divos mēnešos un NVA, atkarībā no tā, kāda būs kopējā bezdarba situācija un vai nebūs vēl jāatlaiž darbinieki, plāno pāriet uz pirmkrīzes sistēmu, kad darba meklētājam inspektors bija jāapmeklē reizi mēnesī, norāda Paševica.

Raksturīgākais pārkāpums, ko izdara bezdarbnieki, nepildot savus pienākumus, ir individuālā darba meklēšanas plāna neievērošana – visbiežāk cilvēki noteiktajā dienā neierodas uz tikšanos ar NVA inspektoru, par to nepabrīdinot. 45% no tiem cilvēkiem, kas darba meklēšanas laikā zaudē bezdarbnieka statusu, ir cilvēki, kas nav pildījuši šo pienākumu.

Citi biežākie pārkāpumi, ko izdara bezdarbnieki, ir atteikšanās no NVA piedāvātā darba divas reizes, atteikšanās no apmācībām, neziņošana par slimību, kā arī nepatiesu ziņu sniegšana.

Vaicāta, par to, vai, viņasprāt, bezdarbnieka statusa atņemšana ir pietiekams “soda mērs” cīņā ar bezatbildīgajiem un nolaidīgajiem bezdarbniekiem, Paševica atbild apstiprinoši. To, ka tas ir cilvēkiem sāpīgs lēmums, var redzēt pēc cilvēku reakcijas, kad viņi atjēdzas, ka palikuši bez bezdarbnieka statusa. To apliecina arī tiesā iesniegto lietu skaits – cilvēki vēršas tiesā visdažādākajos gadījumos – gan par neizmaksātiem pabalstiem, gan zaudētu rindu, gan daudziem citiem jautājumiem. Šādu lietu ir daudz, tā, piemēram, pirms pāris dienām notika tiesvedība par kādu gadījumu no 1998. gada, atklāj Paševica.

Savukārt taujāta par to, vai NVA vēršanās pret cilvēkiem, kuri reģistrējušies kā bezdarbnieki, kaut kur piestrādā, vienlaikus saņemot gan algu, gan pabalstu, ir pietiekami stingra, Paševica atzīst, ka nelegālās nodarbinātības gadījumus ir grūti atklāt un tas arī nav aģentūras uzdevums. Ja ir aizdomas par nelegālo nodarbinātību, NVA sadarbojas ar Valsts Darba inspekciju un Valsts ieņēmumu dienestu, un gadījumos, kad radušās aizdomas patiešām arī apstiprinās, šim cilvēkam tiek atņemts bezdarbnieka statuss.

Tāpat NVA vadītāja atzīst, ka bezdarbnieka komunicēšana ar inspektoru, izmantojot internetu, kā to plānots veicināt Igaunijā, ir tas virziens, uz ko jādodas arī Latvijai. Kaut gan jau tagad ir sperti pirmie soļi šajā virzienā – uzskaitē esošais darba meklētājs var internetā sazināties ar savu inspektoru, tāpat darbojas NVA vakanču portāls, kur savus CV var publicēt bez darba esošie cilvēki, bet darba sludinājumus – darba devēji. Vienlaikus viņa norāda, ka nekad tomēr nevarēs būt tā, ka visa saziņa norit tikai internetā – ir nepieciešms arī fizisks kontaksts ar cilvēku, piemēram, psihologa, karjeras izvēles konsultācija.