Noslēdzot šī gada pludmales sezonu, kampaņas «Mana jūra» ietvaros noskaidrots tīrāko un netīrāko Latvijas pludmaļu TOP 5 – gan šī gada, gan pēdējo sešu gadu griezumā. Tīrākā pludmale sešu gadu griezumā ir Abragciema peldvieta Engures novadā, netīrākā – Daugavgrīvas pludmale Rīgā.
Pirmajā vietā netīrāko pludmaļu TOP 5 šajā sezonā atkal bijusi Daugavgrīvas pludmale Rīgā. Ja vidējais atkritumu skaits 100 metru posmā no jūras līdz pirmajiem augiem kāpās Latvijā ir bijis nepilnas 200 atkritumu vienības, tad šī peldvieta šo rādījumu pārsniedz vairākkārt – ja aplūkojam datus visu sešu gadu griezumā, tās ir 596,7 a.v./100m, ja skatāmies šī gada datus – tās ir jau 819 a.v./100 m, liecina apkopotie dati.
Jānorāda, ka interesanti ir tas, ka arī tīrākā pludmale sešu gadu griezumā un šogad ir viena un tā pati – tā ir Abragciema peldvieta Engures novadā. Sešu gadu griezumā tajā vidēji atrodamas tikai 31, 3 atkritumu vienības uz 100 metriem, savukārt šogad pat vēl mazāk – tikai 20. Tas nozīmē, ka tīrākā pludmale par netīrāko pludmali šajā sezonā ir 40 reizes tīrāka.
«Lai gan tas vēl diemžēl neatspoguļojas datos, Latvijas piekrastē pēdējo sešu sezonu griezumā ir tomēr uzlabojusies gan izpratne, gan rīcības centienos nodrošināt atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, kas samazina jūras piesārņojošo atkritumu problēmas,» atzīst Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.
Turpinot, viņš saka: «Pašvaldību līmenī visefektīvāk šo jautājumu var risināt ar adekvātu un atbildīgu piekrastes apsaimniekošanu, nodrošinot kvalitatīvu piekrastes zonas apsaimniekošanu sezonas laikā. Tomēr atbildes šīs problēmas risināšanai ir meklējamas daudzos līmeņos – valsts līmenī ar atbilstošu dabas resursu nodokli un, piemēram, depozīta sistēmas ieviešanu, kā arī, protams, individuālā līmenī, kad, atbildīgi atpūšoties piekrastē un izvēloties preces veikalos, mēs nevis vienaldzīgi līdzdarbojamies šīs problēmas tālākai saasināšanai, bet palīdzam to mazināt.»
Ja tīrākās un netīrākās pludmales skatāmies administratīvo teritoriju griezumā, sešu gadu līdere netīrāko pludmaļu ziņā ir Rīga (346,5 a.v. / 100m), tai seko Rucavas (272,7 a.v. / 100m) un Saulkrastu novadi (264,7 a.v. /100m). Savukārt tīrākās pludmales ir Mērsraga (99,5 a.v. /100 m), Rojas (118,1 a.v. / 100m) un Dundagas novados (124,3 a.v. /100 m).
Šogad netīrāko pludmaļu līdere ir Rucavas novads (490 a.v. / 100m), tai seko Saulkrastu novads (369,5 a.v. /100m) un Rīgas pilsēta (359,7 a.v. /100 m). Savukārt tīrākās pludmales 2017. gada vasarā bija atrodamas Pāvilostas novadā (71 a.v./ 100m), Mērsraga novadā (81 a.v./ 100 m) un Carnikavas novadā (113, 5 a.v. / 100m).
Jūru piesārņojošo atkritumu izpētes un monitoringi visā pasaulē notiek, lai būtu iespējams uzzināt, kuri no cilvēka radītajiem atkritumiem rada vislielākos draudus jūru un okeānu ekosistēmām. Jūru piesārņojošo atkritumu problemātika ir atzīta kā viens no nozīmīgākajiem apdraudējumiem pasaules okeānu ekosistēmu dzīvotspējai 21.gadsimtā, skaidro Vides izglītības fonda pārstāvji.
Veicot atkritumu sastāva izpēti, Vides izglītības fonda eksperti un kampaņas «Mana jūra» dalībnieki saskaņā ar ANO Vides programmas izstrādātu metodoloģiju klasificēja un skaitīja arī Latvijas monitoringa vietās esošos atkritumus. Līdzīgi kā visā pasaulē vispārliecinošākā līdere diemžēl ir plastmasa – tā šogad veidoja pat 59% no kopējā atkritumu klāsta, plastmasas atkritumu īpatsvaram Latvijā pieaugot ik gadus.
To apliecina fakts, ka lielāko daļu no visiem Latvijas piekrastē atrastajiem atkritumiem veidoja plastmasas maisiņi (15, 5%), tiem seko jau noārdīšanās procesā neatpazīstami plastmasas gabali (14,6%) un plastmasas virves (8,6%). Cigaretes un to izsmēķi veido 7,7 % no visu atkritumu kopējā klāsta, savukārt papīrs un kartons 7,4%.
Ref: 225.000.103.1905