Valdībai jāapzinās, ka, veicot budžeta konsolidāciju, jānodrošina iespēja arī mazturīgajiem iedzīvotājiem saņemt veselības aprūpi un izglītību, jo viņus krīze skar vissmagāk, atgādina Pasaules Bankas (PB) vecākais eksperts Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona jautājumos Ihsans Ajvads.
«Krīze mums parāda, ka bezdarbs ir ilgstoša problēma. Tādēļ jums jādomā par pasākumiem, kā palīdzēt bez darba palikušajiem atgriezties darba tirgū. Taču vienlaikus jārisina arī tagadnes problēmas – ilgstošie bezdarbnieki nonāk nabadzības riska priekšā, un viņiem nepieciešams sociālā tīkla atbalsts,» intervijā Latvijas Avīzei norāda Ajvads, kurš ir arī viens no, tā saucamās, «simtlatnieku» programmas izstrādātājiem. Viņš uzskata, ka līdz ar lielo bezdarbnieku skaitu, kas Latvijā sasniedz 160 000 cilvēku, pavisam pārtraukt programmu nedrīkstētu. Nākamajā fāzē tā ir jāvirza uz konkrētākām cilvēku grupām, piemēram, Lavijā tiek ieviesta mājas aprūpētāju programma.
Attiecībā uz bezdarba situāciju un tās prognozēm, Ajvads atzīmē, ka lai samazinātu bezdarbu nepieciešami vismaz divi – trīs gadi pēc krīzes beigām, lai tas atgrieztos normālā līmenī. «Man arī jābrīdina – jo ilgstošāk cilvēks ir bez darba, jo lielāks risks, ka viņš nokļūst nabadzības slazdā un nespēj atgriezties aktīvā apritē. Tāpēc šobrīd jāizmanto situācija, lai apmācītu cilvēkus tām prasmēm, kas būs nepieciešamas valsts attīstībai nākotnē.» Tāpat Ajvads norāda, ka Vācijas darba tirgus atvēršana nenozīmē «apokalipsi» Latvijā. «Ja reiz Vācija būtu tāda laimes zeme, tad jūsu cilvēki jau būtu tur par spīti tam, ka tas nav legāli,» tā eksperts.
muusu cilveeki arii ljoti daudzi ir tur-par spiiti tam,ka tas nav legaali.
bet ir taču, kas nelegāli strādā vācijā
Tos, kurus nelegāli Vācijā strādā, PB eksperts laikam nepazīst.
svētie, skaidrs, ka Vācija cīnās ar nelegāļiem tāpat kā citas lielvalstis.
tas procents tomēr ir ļoti niecīgs, kas tur strādā legāli vai nelegāli.