Pēc panākumiem Šveices parlamenta vēlēšanās Zaļā partija paudusi apņēmību būt stingrākiem pret valsts finanšu sektoru, ziņo Reuters.
«Mums finanšu centrs jātur pie lielākas atbildības,» paziņojusi Zaļo līdere Regula Ritza (Regula Rytz), piebilstot, ka finanšu sektoram, kas veido 9% Šveices ekonomikas, uz klimata pārmaiņām ir 20 reizes lielāka ietekme uz klimata pārmaiņām nekā visai Šveices sabiedrībai.
«Vairs neinvestējiet ogļu un fosilajā enerģijā! Atjaunojamā enerģija ir nākotnes iespēja!» Ritza teica intervijā pēc tam, kad Zaļie Šveices parlamenta vēlēšanās uzrādījuši līdz šim labāko sniegumu.
Zaļie parlamenta vēlēšanās ieguvuši ceturto vietu, kas ļauj domāt par to, ka valdība varētu aplikt ar nodokļiem lidmašīnu lidojumus un oglekļa emisijas. Vēlēšanās uzvarējusi labējā Šveices Tautas partija, tomēr, salīdzinot ar pēdējā vēlēšanām, atbalsts tai ir mazinājies.
Ritza aicinājusi visas partijas sēsties pie apaļā galda, lai pārrunātu to, kā cīnīties ar klimata pārmaiņām Šveicē, kur gaisa temperatūras pieaug vēl straujāk nekā vidēji pasaulē.
Tajā pašā laikā nav skaidrs, ko tieši Ritza paredzējusi finanšu sektoram, kuras lielākie spēlētāji aizvien vairāk sākuši runāt par ilgtspējīgām investīcijām. Tomēr finanšu sektoram nav izdevies izbēgt no klimata aktīvistu kritikas, bet UBS Galvenais izpilddirektors Serdžio Ermotti (Sergio Ermotti) aicinājis nesteigties, brīdinot, ka strauju pārmaiņu riski varētu kaitēt attīstības valstu ekonomikai.
Šveices klimata streiku organizētāja Marī Klēra Grafa (Marie-Claire Graf) pieļāvusi, ka aktīvisti varētu vērsties pret investīciju politiku.
Lasiet arī: Klimata pētījumā Baltijai prognozē 40 grādu vasaras
«Privātās bankas ir galvenie spēlētāji, bet būtu vieglāk regulēt pensiju fondus un Šveices Nacionālo banku, jo tiem ir nacionālais mandāts un tie nestrādā saskaņā ar mūsu vērtībām, neņemot vērā Parīzes vienošanos,» tā aktīviste.
Zurich Insurance un Swiss Re solījuši nesadarboties ar uzņēmumiem, kuriem vismaz 30% ienākumu veido ienākumi no oglēm. Savukārt augustā Šveices valdība apņēmusies līdz 2050.gadam līdz nullei samazināt oglekļa emisijas.