Pēc vētras Jaroslavs, kas nedēļās nogalē plosījās Latvijas teritorijā, apdrošinātājs Balta līdz šim saņēmis vairāk nekā 50 atlīdzību pieteikumu un apdrošināšanas atlīdzībām rezervējis 100 000 eiro, informē uzņēmumā.
«Atlīdzību pieteikumu statistika liecina, ka spēcīgais vējš visnopietnākos postījumus nodarījis Vidzemē. Esam saņēmuši pa vairākiem atlīdzību pieteikumiem no Valkas, Siguldas, Cēsu, Limbažu un Gulbenes novadiem. Tāpat vētra nav saudzējusi arī Kurzemi, kur pieteikumi saņemti no Tukuma un Dobeles novadiem,» skaidro Balta Atlīdzību direktors Ingus Savickis.
«Zaudējumu apmērs ir atšķirīgs – galvenokārt spēcīgās vēja brāzmas nodarījušas bojājumus žogiem, namu logiem un skursteņiem, bet ir arī ievērojami nopietnāki gadījumi, kur vējš nopostījis pat visu ēkas jumta segumu,» stāsta Savickis.
Uzņēmuma pārstāvis norāda, ka vairākos gadījumos atlīdzību pieteikumos minēti batuti – tie ne tikai sabojāti spēcīgā vēja ietekmē, bet arī bijuši par iemeslu žogu un automašīnu bojājumiem, kam tie uzkrituši virsū, tiekot aizpūsti vējā.
Lasiet arī: Vētra Igaunijā bez elektrības atstāj 60 000 mājsaimniecību
Apdrošinātāja pārstāvis atgādina, ka stipra vēja laikā nav ieteicams auto novietot zem kokiem, bet batuti un cits dārza aprīkojums pienācīgi jānostiprina, jo citādi tie var apdraudēt ne tikai īpašumu, bet arī cilvēkus.
Jau vēstīts, ka pēc rudens vētras, kas oktobra pēdējā nedēļas nogalē plosījās Latvijas teritorijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 170 izsaukumus. Tāpat tās dēļ tika traucēta elektrības piegāde 3 000 mājsaimniecību Latvijā un bez elektrības tika atstātas pat 60 000 mājsaimniecību Igaunijā.
BNN arī noskaidroja no LTV laika ziņu veidotāja Toma Briča, ka Latvijā visbiežāk izmanto Vācijas meteodienesta dotos nosaukumus un svētdienas ciklonu tas nosauca par Jaroslavu. To vēl dara Lielbritānijas un Īrijas meteodienesti, kam ir kopīgs vārdu saraksts. «Ja nemaldos, tam pievienojās arī Nīderlande. Un vēl atsevišķi nosaukumus katrs pa savam dod Zviedrijas un Norvēģijas meteocentri.»