Latvijā gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 14,4 tūkstošiem

Latvijā šī gada sākumā dzīvoja 1 milj. 920 tūkst. iedzīvotāju – par 14,4 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2018.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,9 tūkst., kas ir zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā divas reizes vairāk – par 9,5 tūkst.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016.gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos divos gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,74% salīdzinājumā ar 0,96% 2016.gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 19,3 tūkst. bērnu (par 1 514 mazāk nekā 2017.gadā), bet nomira 28,8 tūkst. cilvēku (par 63 vairāk). Negatīvais dabiskais pieaugums 9,5 tūkst. ir lielākais pēdējo septiņu gadu laikā.

2018.gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 10,9 tūkst. cilvēku (par tūkstoti vairāk nekā 2017.gadā) un izceļoja 15,8 tūkst. (par 1,9 tūkst. mazāk).

4,5 tūkst. jeb 41% iebraucēju ieradās no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Lielāko daļu Latvijā ieradušos iedzīvotāju – 4,9 tūkst. jeb 44% veidoja Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.

Uz ES valstīm emigrēja 13,2 tūkst. iedzīvotāju. Galvenās emigrācijas mērķvalstis bija Lielbritānija un Vācija. 82% aizbraucēju bija Latvijas valstspiederīgie.

Pieaug iedzīvotāju skaits Pierīgā

Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits 2018.gadā pieauga tikai Pierīgā – par 0,9% jeb 3,3 tūkst. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 1,7% jeb 4,6 tūkst.

Turpinās sabiedrības novecošanās

Nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču 2018.gadā bērnu skaits vecumā 0–14 gadi samazinājās, jo dzimušo skaits bija par pusotru tūkstoti mazāks nekā 2017.gadā. Bērnu un pusaudžu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir 15,9%. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpināja samazināties – par 16,5 tūkst. jeb 1,4%, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma – 2018. gadā par 2,3 tūkst. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,5% 2018.gada sākumā līdz 22,8% 2019.gada sākumā.

2018.gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: poļi – par 2,2%, lietuvieši – par 2,1%, baltkrievi – par 2%, krievi – par 1,8%. Latviešu skaits samazinājies par 0,5%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis par 0,1 procentpunktu un 2019.gada sākumā bija 62,3%.

Pēc valstiskās piederības 86,1  Latvijas iedzīvotāju ir pilsoņi (2018.gada sākumā – 85,9%), 10,7% nepilsoņi (11,1%) , 2,2% – Krievijas pilsoņi (2,2%). 51% visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 17% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 71% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 64%, un tikai 37% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Salīdzinājumam daži demogrāfiskie rādītāji Baltijas valstīs: iedzīvotāju skaits Igaunijā 2019. gada sākumā bija 1 milj. 324,8 tūkst. (par 5,7  tūkstošiem vairāk nekā 2018.gadā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 1,4 tūkstoši (2018.gadā Igaunijā piedzima 14,4 tūkst, bet nomira 15,8 tūkst.), bet pozitīvs starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo – 7,1 tūkstoši (2018.gadā no citām valstīm ieradās 17,6 tūkst., bet izceļoja 10,5 tūkst.).

Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2019. gada sākumā bija 2 milj. 794 tūkst. (iedzīvotāju skaita samazinājums – 14,9 tūkst.). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 11,6 tūkst. (dzimušo skaits 2018.gadā – 28 tūkst., mirušo skaits – 40 tūkst.) un negatīvs migrācijas saldo – 3,3 tūkst.

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo avotu datus. Pēc pāris gadiem – 2021.gada maijā – atbilstoši šai metodei tiks veikta arī tautas skaitīšana, un iedzīvotājus neaptaujās. Līdz ar to dati par ikgadējo pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī 2021.gada sākumā vienlaikus būs arī tautas skaitīšanas dati.

2021.gada tautas skaitīšana, kas ir lielākais un senākais iedzīvotāju apsekojumus, turpmāk tiks pilnībā balstīta uz administratīvajiem datiem. Tas būs milzīgs solis mūsdienu prasībām atbilstošas statistikas sagatavošanai, tādējādi pievienojoties attīstīto ziemeļvalstu grupai, kuru piemēram sekos arī Latvija. Jau šobrīd CSP sagatavojusi un testējusi lielāko daļu metodoloģijas kvalitatīvai rādītāju sagatavošanai. Šāda tautas skaitīšana nodrošinās būtisku līdzekļu ietaupījumu, turklāt iedzīvotāji vairs netiks traucēti.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas