Piespiedu kārtā pārvietoto personu skaits, kuri bēg no kara, konfliktiem un vajāšanas, ir sasniedzis rekordaugstu līmeni un turpina strauji augt. Pērnā gada beigās pasaulē bija 59,5 miljoni bēgļu, salīdzinot ar 51,2 miljoniem pirms gada un 37,5 miljoniem pirms desmit gadiem.
Pieaugums kopš 2013.gada ir lielākais, kāds jebkad konstatēts viena gada laikā, teikts ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) sagatavotajā ziņojumā.
Straujākais pieaugums sākās 2011.gada pirmajā pusē, kad Sīrijā izcēlās karš un padarīja šo valsti par lielāko dzinuli piespiedu kārtā pārvietoto personu skaita pieaugumam. 2014.gadā katru dienu vidēji 42 500 cilvēku kļuva par bēgļiem, patvēruma meklētājiem vai iekšēji pārvietotajiem, kas nozīmē četrkārtīgu pieaugumu tikai četru gadu laikā. Visā pasaulē pašlaik viens no 122 cilvēkiem ir bēglis, iekšēji pārvietotais, vai arī patvēruma meklētājs. Ja šo cilvēku kopums būtu vienas valsts iedzīvotāji, tā būtu divdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē.
«Mēs piedzīvojam paradigmas maiņu, notiek neapturama virzība uz situāciju, kurā globālais piespiedu pārvietoto personu skaits un tam nepieciešamā atbildes rīcība pilnīgi noteikti aizēno jebko, kas ir pieredzēts līdz šim,» saka ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Antonio Guterešs. «Tas ir biedējoši, ka no vienas puses ir arvien pieaugoša nesodāmība tiem, kuri sāk konfliktus, un no otras puses ir šķietami pilnīga starptautiskās sabiedrības nespēja strādāt kopā, lai pārtrauktu karus un nodrošinātu un saglabātu mieru.»
Pēdējo piecu gadu laikā ir izcēlušies vai atsākušies vismaz 15 konflikti: astoņi Āfrikā (Ziloņkaula krastā, Centrālāfrikas republikā, Lībijā, Mali, Nigērijas ziemeļaustrumos, Dienvidsudānā, kā arī šogad Burundi), trīs Tuvējos austrumos (Sīrijā, Irākā un Jemenā), viens Eiropā (Ukrainā) un trīs Āzijā (Kirgizstānā, kā arī atsevišķās vietās Mjanmā un Pakistānā). Dažas no šīm krīzēm ir tikušas atrisinātas, bet lielākā daļa rada jaunus piespiedu kārtā pārvietotos. 2014.gadā tikai 126 800 bēgļu bija spējīgi atgriezties savās mājās, kas ir zemākais skaits 31 gada laikā.
Tajā pašā laikā gadu desmitiem ilgusī nestabilitāte un konfliktsituācija Afganistānā, Somālijā un citur nozīmē, ka miljoniem cilvēku no šīm vietām ir bēgļu gaitās, vai arī – kas ir kļuvis arvien vairāk ierasts – ir iesprūduši sabiedrības perifērijā, pilnīgā neskaidrībā un ar izredzēm tā arī palikt par ilgtermiņa iekšēji pārvietotajiem vai bēgļiem. Pēdējā laika visspilgtākais piemērs tam, kādas ir sekas konfliktiem pasaulē un kādas ciešanas tie rada, ir dramatiskais bēgļu skaita pieaugums, kuri savos drošības meklējumos dodas bīstamos ceļojumos pāri jūrai, tostarp Vidusjūrā, Adenas līcī un Sarkanajā jūrā, kā arī Āzijas dienvidaustrumos.
UNHCR Globālo Tendenču ziņojumā konstatēts, ka tikai 2014.gadā vien 13,9 miljoni cilvēku pievienojās piespiedu kārtā pārvietotajiem – kas ir četras reizes vairāk nekā 2010.gadā. Kopumā pasaulē bija 19,5 miljoni bēgļu (kāpums no 16,7 miljoniem 2013.gadā), 38,2 miljoni bija iekšēji pārvietotie savās mītnes valstīs (kāpums no 33,3 miljoniem 2013.gadā), un 1,8 miljoni cilvēku gaidīja lēmumu kā patvēruma meklētāji (iepretim 1,2 miljoniem 2013.gadā).
«Ir milzīgs līdzekļu trūkums, kā arī lieli robi globālajā režīmā, kam jāaizsargā kara upuri, un rezultātā tie cilvēki, kuriem ir nepieciešama līdzcietība, atbalsts un patvērums, tiek pamesti novārtā,» saka Guterešs. «Vēl nepieredzēta masveidā pārvietoto personu ēra pieprasa arī vēl nepieredzētu humanitāro atbildes reakciju, kā arī atjaunotu globālu apņemšanos būt iecietīgiem un aizsargāt cilvēkus, kuri bēg no konfliktiem un vajāšanām.»
Lielākā daļa pasaules iekšēji pārvietoto personu (7,6 miljoni) un bēgļu (3,88 miljoni 2014.gada beigās) ir no Sīrijas. Nākamās divas lielākās bēgļu izcelsmes valstis ir Afganistāna (2,59 miljoni) un Somālija (1,1 miljons).
Arī situācijā ar šādiem krasi pieaugošiem skaitļiem, bēgļu globālais sadalījums ir stipri nevienmērīgs, ja salīdzina bagātākās valstis ar mazāk pārtikušajām. Vismaz deviņi no katriem desmit bēgļiem (86%) mitinājās reģionos un valstīs, kuras uzskata par ekonomiski mazāk attīstītām. Vesela ceturtdaļa no visiem bēgļiem atradās valstīs, kuras ir ANO vismazāk attīstīto nāciju sarakstā.
Eiropas Savienībā lielākā daļa patvēruma lūgumu tika reģistrēti Vācijā un Zviedrijā. Kopumā piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku skaits Eiropā gada beigās sasniedza 6,7 miljonus, salīdzinot ar 4,4 miljoniem 2013.gada beigās, un vismaz ceturtā daļa no tiem bija sīrieši Turcijā.
Piecas ziemeļvalstis 2014.gada laikā saņēma kopumā 106 200 patvēruma lūgumus (36% pieaugums). Galvenā mērķa valsts bija Zviedrija, kura saņēma 70% no visiem šiem pieteikumiem reģionā. Zviedrija arī ierindojas ceturtajā vietā no 44 industriāli attīstītajām valstīm ar 75 100 patvēruma lūgumiem (38% pieaugums), galvenokārt no sīriešiem un eritriešiem. Dānijā reģistrēti 14 820, Norvēģijā 12 640, Somijā 3 520, bet Islandē 160 patvēruma lūgumi. Lietuvā patvērumu lūdza 390 cilvēku, Latvijā 360. Igaunijā šis skaitlis bija 150, kas ir viens no zemākajiem ES dalībvalstu vidū.
Milzīgās Sīrijas kara izraisītās ciešanas ar 7,6 miljoniem iekšēji pārvietoto un 3,88 miljoniem tuvējos reģionos pārvietoto personu padarīja šo reģionu par lielāko bēgļu izcelsmes un arī uzņemšanas vietu. Jau tā pārlieku lielos skaitļus Sīrijā papildināja jauna piespiedu kārtā pārvietoto personu grupa Irākā, kas bija vismaz 2,6 miljoni. Rezultātā šajā valstī 2014.gada beigās kopumā bija 3,6 miljoni iekšēji pārvietoto personu, tāpat 309 000 bija devušies bēgļu gaitās uz Lībiju.
Daudzie Āfrikas konflikti bieži vien tiek piemirsti, ieskaitot Centrālāfrikā, Dienvidsudānā, Somālijā, Nigērijā un Kongo Demokrātiskajā republikā notiekošos. Tie radīja milzīgu piespiedu kārtā pārvietoto personu skaitu 2014.gadā, kas bija tikai nedaudz mazāks par Tuvējo austrumu statistiku. Kopumā Subsahāras Āfrikā bija 3,7 miljoni bēgļu un 11,4 miljoni iekšēji pārvietoto personu, 4,5 miljoni no tām devušās bēgļu gaitās tieši 2014.gadā. 17% pieaugumā nav ieskaitīta Nigērija, jo iekšēji pārvietoto personu uzskaites metodoloģija 2014.gadā mainījās un valsts palika ārpus statistikas. Etiopija nomainīja Keniju kā lielākā bēgļus uzņemošā valsts Āfrikā un piektā lielākā pasaulē.
Āzijas reģions ilgi bijis kā viena no pasaulē lielākajām pārvietoto personu izcelsmes vietām, un 2014.gadā bēgļu un iekšēji pārvietoto cilvēku skaits Āzijā pieauga par 31% līdz 9 miljoniem cilvēku. Afganistāna, kura iepriekš bija viena no pasaules vadošajām bēgļu izcelsmes valstīm, nodeva šo neglaimojošo pozīciju Sīrijai. Pārvietotās personas gan ieceļoja Mjanmā, gan izceļoja no tās 2014.gada laikā, citastarp tās reģionos Rohingjā, Rietumu Rakīnas štatā, kā arī Kačinā un Ziemeļu Šānas reģionos. Irāna un Pakistāna joprojām saglabājās kā divas no četrām lielākajām bēgļus uzņēmējvalstīm pasaulē.
Arī Amerikā tika pieredzēts piespiedu pārvietoto personu skaita pieaugums. Kolumbijas bēgļu skaits samazinājās par 36 300 līdz 360 300 gada laikā, taču tas notika galvenokārt pateicoties Venecuēlas veiktajai bēgļu skaita korekcijai. Kolumbija tāpat saglabāja vienu no lielākajām iekšēji pārvietoto personu grupām pasaulē, kopumā tie bija seši miljoni, no kuriem 137 000 kolumbiešu bija devušies bēgļu gaitās gada laikā. Turpinot pieaugt to cilvēku skaitam, kuri bēg no bruņotu grupējumu vardarbības un cita veida vajāšanām Centrālamerikā, ASV saņēma par 36 800 vairāk patvēruma lūgumu nekā 2013.gadā, kas bija 44% pieaugums.
Ref: 102.000.102.10118
biedējoši…