Pērn pieaudzis Šengenas vīzu pieteikumu skaits valstīs ar paaugstinātiem drošības un nelegālās imigrācijas riskiem, preses konferencē žurnālistiem norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.
Viņa norādīja, ka pērn Latvijas pārstāvniecībās ir saņemti teju 169 000 vīzu pieteikumi, kas ir par 1,4% mazāk nekā 2017.gadā. Kritums esot saistīts ar vīzu režīma atcelšanu ar Gruziju un Ukrainu. Japiņa minēja, ka neliels vīzu pieteikumu pieaugums vērojams pārstāvniecībā Maskavā, savukārt citās pārstāvniecībās Krievijā ir vērojams neliels samazinājums.
«Izsniegto Šengenas vīzu pieaugums ir vērojams Kazahstānā, Uzbekistānā un Ēģiptē, tāpat pērn ir sākta vīzu izsniegšana Abū Dabī, kur tiek apkalpotas vairākas Līča valstis, līdz ar to ir pieaudzis vīzu pieteikumu skaits valstīs ar paaugstinātiem drošības un nelegālās imigrācijas riskiem,» teica Japiņa.
Viņa minēja, ka līdz ar pieteikumu skata piegumu valstīs ar paaugstinātiem drošības un nelegālās imigrācijas riskiem audzis arī vīzu atteikumu skaits. 2017.gadā vidēji 1,66% vīzu pieteikumi tikuši atteikti, bet pērn atteikts izsniegt vīzu jau 2,6% gadījumu. Lielākais atteikumu skaits vērojams Apvienotajos Arābu Emirātos, jo šī pārstāvniecība apkalpo vairākas Līča valstis, skaidroja Japiņa, piebilstot, ka vairāk atteikumu ir arī Indijā, Ēģiptē, Uzbekistānā, Turcijā un Azerbaidžānā.
2018.gadā arī pieņemti teju 6000 ilgtermiņa jeb nacionālo vīzu pieteikumi, no kuriem lielākā daļa – 63% bija ar ieceļošanas mērķi – mācības. Japiņa apliecināja, ka Latvijas augstākās izglītības eksports attīstās un to izjūt arī ministrija, īpaši, vēstniecībā Indijā un Uzbekistānā. Indijā studentu vīzu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2017.gadu ir pieaudzis par 70%, savukārt kopējais atteikto vīzu skaits Indijā pērn sasniedzis 46%.
ĀM pārstāve vērsa uzmanību, ka Latvija pārstāv 12 Šengenas valstis septiņās pasaules valstīs. Pērn Latvija savās pārstāvniecībās ir saņēmusi vairāk nekā 30 000 vīzu pieteikumus šajās valstīs, savukārt 14 Šengenas valstis pārstāv Latviju 84 pasaules valstīs, kurās Latvijai nav pārstāvniecību.
Ministrija secinājusi, ka jau vairākus gadus saglabājas nemainīgi stabila interese par Latviju. «Iepriekš šķita, ka nereti notiek «vīzu šopings» jeb personām ir vēlme iegūt Latvijas vīzu, lai ceļotu tālāk uz citām Eiropas valstīm. Tomēr šobrīd, vismaz pēc pārstāvniecībās Krievijā datiem, redzam, ka cilvēki vairāk brauc tieši uz Latviju. Pareizā prakse tomēr ir tāda, ka vīza jādodas saņemt uz to valsti, uz kuru tiešām cilvēks plāno doties,» teica Japiņa.
Viņa skaidroja, ka pērn vispieprasītākais pakalpojums bija personu apliecinošo dokumentu saņemšana. 2018.gadā tika pieņemti teju 20 000 pasu un eID pieteikumu. Tāpat notiek izbraukumi ar mobilo pasu darbstacijām – pērn 24 izbraukumos uz 21 pilsētu septiņās valstīs pieņemti teju 2000 pieteikumi.
Konsulārais dienests par konsulārajiem pakalpojumiem pērn iekasējis 9 174 539 eiro, no tiem ieņēmumi par vīzām ir 6,2 miljoni eiro. Kopumā pārstāvniecībās un konsulārajā departamentā Rīgā ir sniegti vairāk nekā 97 000 maksas pakalpojumi un 108 600 bezmaksas pakalpojumi.
Tāpat 2018.gadā Latvijas pārstāvniecībās un konsulārajā departamentā tika legalizēti aptuveni 25 000 dokumenti, kas ir par 15% vairāk nekā 2017.gadā.