Starptautiskā pētījumā (marketwatch.com) par darba ņēmēju atvaļinājumu tendencēm atklājas, ka tikai 25% no visiem strādājošiem izmanto atvaļinājumu pilnā apmērā. 61% no darbiniekiem atvaļinājuma laikā turpina strādāt, esot sasniedzami telefoniski vai elektroniski, savukārt 17% no aptaujātajiem izteica bažas, ka viņus atlaidīs no darba, ja tiks paņemts atvaļinājums.
Tāpat pētījums atklājis, ka tikai 51% amerikāņu izmanto viņiem pienākošos atvaļinājumu, savukārt 72% ķīniešu nav izmantojuši atvaļinājumu vairāk nekā trīs gadus.
«Manuprāt, Latvijā šie rādītāji būtu vēl dramatiskāki. Šodienas vispārējā digitalizācija sniedz iespēju būt pieejamam dažādu ar darbu saistītu jautājumu risināšanai 24/7, taču tas nenozīmē, ka arī atvaļinājuma laikā nepārtraukti jātur roka uz pulsa,» rezultātus komentē biznesa vadības, līderības pasniedzēja un trenere Kintija Barloti.
Darba likums paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārām nedēļām, kuru savukārt var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.
Pētījums liecina, ka tomēr lielākā daļa darbinieku, kuri dodas atvaļinājumā, izvēlas to sadalīt, proti, izņemt atvaļinājumu vairākas reizes pa nedēļai vai dažām dienām, īstenībā nemaz neatpūšoties no darbiem, jo tas ir pārāk īss laika periods.
Tāpat biznesa vadības trenere Barloti komentē: «Ja darbinieks nevēlas doties atvaļinājumā un ikdienā strādā virsstundas (šeit es nerunāju par izņēmuma gadījumiem un neparedzētām situācijām, kas var gadīties ikvienā nozarē), tas, iespējams, norāda uz neprasmīgu laika menedžmentu. Iemācīties vai, pareizāk sakot, piespiest sevi salikt darbus pa plauktiņiem, patiesībā ir ļoti liels un nopietns solis karjeras attīstībā un nosprausto mērķu sasniegšanā.»
Tāpat viņa norāda, ka regulāra virsstundu strādāšana ne vienmēr norāda uz darbinieka čaklumu, pārsvarā tas norāda uz dzīves nesakārtotību vai pat haotisku personību. Lai varētu produktīvi strādāt pats un būt veiksmīgs vadītajs saviem darbiniekiem, jāsāk ar sava laika un ikdienas plānojumu.
Iemesli, kādēļ darbinieki nevēlas doties atvaļinājumā, ir ļoti dažādi – vienus māc sajūta, ka atrauties no darba nozīmē iesāktā projekta beigas, citi savukārt ir pilnīgi pārliecināti, ka bez viņiem vispār neviens neko neizdarīs pareizi, liecina pētījuma dati.
Barloti norāda, ka ir cilvēki, kuri ikdienas darba rutīnā jūtas labi, un atvaļinājums viņiem rada stresu, jo tad nākas saskarties ar vides maiņu, nonākšanu sadzīves problēmu lokā u.tml. Citi tieši brīvdienās un atvaļinājuma laikā visvairāk izjūt vientulību, savukārt darba laikā, dienu pavadot kolektīvā, to nejūt tik izteikti. Ir arī cilvēki, kuri jūtas laimīgi un piepildīti tikai strādājot, un laika pavadīšana bez izmērāma mērķa šiem cilvēkiem šķiet tukša laika izšķiešana.
Tāpat līderības pasniedzēja un trenere Barloti skaidro, ka mūsdienās ir izveidojies tā saucamais pārstrādāšanās kults, kas rezultātā noved pie cilvēka darba resursu izsīkuma un produktivitātes samazināšanās. «Mēs esam pārliecināti – jo vairāk mēs strādāsim un lielākā stresā būsim, jo lielākus panākumus gūsim biznesā, kas ir pilnīgi aplami. Lielā mērā aizņemtība un stress samazina spēju fokusēties un noteikt prioritātes,» par saviem novērojumiem saka Barloti.
«Lai darba devējs varētu ik pa laikam atstāt savu biznesu drošās rokās, ir jāiegulda visvērtīgākajā resursā – padotajos. Nevajag baidīties pieņemt darbā stiprus un gudrus darbiniekus, kuri noteiktās jomās ir gudrāki par darba devēju. Tikpat būtiska ir arī pareiza un pārdomāta pienākumu sadale starp darbiniekiem,» aicina Barloti.
Ref: 225.000.103.1101