Vairums Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar veselības aprūpes pieejamību, liecina kustības Dzīvesspriedums aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
87% Latvijas iedzīvotāju neapmierina veselības pakalpojumu pieejamība. 31% to uzskata par sliktu, 42% – par viduvēju, bet 14% tā ir ļoti slikta.
81% iedzīvotāju pārliecināti, ka Latvijā ir grūti tikt pie pamata veselības aprūpes pakalpojumiem – izmeklējumiem un ārstu konsultācijām. 26% aptaujāto uzskata, ka to izdarīt ir ļoti grūti, bet 55% domā, ka saņemt šos pakalpojumus ir drīzāk grūti. Tikai 14% atzinuši, ka šos pakalpojumus saņemt ir viegli.
Pētnieki norāda, ka pastāv saistība starp ienākumu līmenī un iespēju saņemt pakalpojumu. Piemēram, to iedzīvotāju grupā, kas atzina, ka pamata veselības pakalpojumus Latvijā saņemt ir drīzāk viegli, 18% ir personas ar augstiem ienākumiem.
Šķēršļi ārstēšanas saņemšanai – garas rindas un augstas izmaksas
Visbiežākais šķērslis pakalpojumu saņemšanai, pēc aptaujāto domām, ir rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tā domā 79%. 39% pat atzinuši, ka rindu dēļ vispār nav saņēmuši vajadzīgo veselības aprūpi, liecina aptaujas dati.
72% kā šķērsli minējuši arī augstās cenas, tajā skaitā lielos pacienta līdzmaksājumus kā pakalpojumiem, tā medikamentiem. Par lielajiem tēriņiem visbiežāk sūdzējušies tieši vecāka gada gājuma iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. 19% aptaujāto pakalpojumu nav varējuši saņemt augsto izmaksu dēļ.
59% par šķērsli uzskata arī ārstu un cita medicīnas personāla trūkumu.
Nesaņemot valsts apmaksātu aprūpi, 37 % spiesti pārtraukt ārstēšanos
Gadījumos, kad rindu dēļ nav bijis iespējams laicīgi saņemt vajadzīgo valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu, 64 % iedzīvotāju izvēlējās paši maksāt par šo pakalpojumu. Tikmēr vairāk nekā trešdaļa (37%) bija spiesti pārtraukt ārstēšanos, jo nav varējuši atļauties maksas pakalpojumu un joprojām gaida rindā uz valsts apmaksātu.
84% veselības aprūpes pakalpojumiem tērējuši savus vai ģimenes iekrājumus, bet 16% šim mērķim bijuši spiesti aizņemties naudu no līdzcilvēkiem vai pat kredītiestādēm, noskaidrots pētījumā.
93% aptaujāto uzskata, ka jāpalielina valsts finansējums veselības aprūpei, lai vairotu tās pieejamību.
Aptauju veica pētījumu centrs SKDS pēc kustības Dzīvesspriedums pasūtījuma. Tā tika veikta 2019.gada augustā, visā Latvijā tiešās intervijās aptaujājot 1 016 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.