2011.g. februārī-martā apstrādes rūpniecības izaugsme Latvijā atjaunojās, tomēr pārējā Baltijas jūras reģionā tās attīstība bijusi veiksmīgāka. Latvijas rūpniecībai jāaug straujāk, lai nodrošinātu tādu pašu ekonomikas izaugsmi kā kaimiņiem, secināts Swedbank jaunākajā pētījumā.
Bankas eksperti norāda, ka pēc straujas izaugsmes 2010.gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu kāpums strauji sabremzējās, un gada beigās izlaide pat saruka. Tas arī it viens no viens no iemesliem, kāpēc ekonomikas atveseļošanās Igaunijā un Lietuvā notikusi straujāk.
Apstrādes rūpniecības attīstības tempu palēnināšanās Latvijā daļēji skaidrojama ar izaugsmes bremzēšanos kokrūpniecībā 2010.g. otrajā pusē. Neskatoties uz zināmu atsitienu 2011.g. sākumā, kokrūpniecības izaugsmi tuvākajā laikā kavēs izejvielu un ražošanas jaudu ierobežojumi. Ražošanas jaudu ierobežojumi vērojami arī citās rūpniecības nozarēs, jo līdz šim investīciju aktivitāte apstrādes rūpniecībā bijusi samērā vārga, skaidro eksperti.
Metālapstrādes un mašīnbūves nozares pārņēmuši stafeti no kokrūpniekiem, taču jāņem vērā, ka daudzi no šiem uzņēmumiem ir visai nelieli un daži ir atkarīgi no lieliem dažu klientu veiktiem pasūtījumiem. Šo nozaru attīstība ir daudz svārstīgāka nekā kokrūpniecībai, bet, no otras puses, lielāka metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu daudzveidība tos labāk pasargā no ārējiem šokiem. Īpaši, ņemot vērā, ka krīzi ir pārdzīvojuši tieši spēcīgākie uzņēmumi, secināts pētījumā.
Swedbank eksperti atzīst, ka ekonomika kļūst sabalansētāka, bet nepieciešamas investīcijas, lai tā kļūtu „gudrāka”. Līdz šim apstrādes rūpniecības izaugsme galvenokārt balstījās uz ārējā pieprasījuma kāpumu. Šī tendence saglabāsies arī turpmāk, jo iekšzemes pieprasījums atgūsies krietni lēnāk. Paredzams, ka investīciju aktivitāte pieaugs, jo, uzņēmumiem pakāpeniski sakārtojot savas finanses, parādsaistību samazināšana kļūs mazāk aktuāla, savukārt ārējā pieprasījuma attīstība saglabāsies labvēlīga. Līdz ar to turpināsies arī apstrādes rūpniecības un eksporta kāpums, lai gan izaugsmes tempi būs lēnāki nekā 2010.gadā. Latvijas ekonomika pakāpeniski kļūst sabalansētāka – palielinās apstrādes rūpniecības un eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP). Tomēr tas ir tikai pats sākums un ilgtspējīgas struktūras izveidošana vēl prasīs daudzus gadus.
«Apstrādes rūpniecības attīstības tempu palēnināšanās pati par sevi nav iemels satraukumam», saka Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste. «Tomēr Latvija joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas gan eksporta un rūpniecības apjomu ziņā procentos no IKP, gan kvalitātes un augsto tehnoloģiju ziņā. Tāpēc Latvijas rūpniecībai jāaug straujāk, lai nodrošinātu tādu pašu ekonomikas izaugsmi kā kaimiņiem. Līdz šim tā nav bijis, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ekonomikas atveseļošanās kaimiņvalstīs notikusi straujāk. Lai veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, ir nepieciešamas lielākas investīcijas inovācijās un jaunu produktu izpētē un attīstībā.»
Neraugoties uz investīciju un uzņēmējdarbības vidē jau veiktajiem uzlabojumiem, joprojām ir daudz iespēju ekonomikas politikā, kuras iespējams un nepieciešams izmantot, lai veicinātu investīciju pieaugumu un rūpniecības izaugsmi, tādējādi atbalstot arī eksporta virzītu ekonomikas attīstību. Tas iekļauj reformas augstākajā un profesionālajā izglītībā, efektīvāku un mērķtiecīgāku ES fondu apgūvi, finanšu sektora diversificēšanu, darbaspēka nodokļu sloga atvieglošanu.
varētu arī kaut ko jaunu pastāstīt.
Zviedri bus tie istie investeetaji