Pētījums Mājokļa drošības uztvere Latvijas iedzīvotāju vidū secināts, ka, lai arī vairums cilvēku (74%) uzskata, ka viņu mājoklis ir drošs, tomēr realitātē iedzīvotāji nepilnīgi novērtē iespējamos riskus un ne vienmēr ir pietiekoši parūpējušies, lai tos laikus novērstu, vēsta Ogilvy PR Latvia, ADB Gjensidige sabiedrisko attiecību pārstāve.
9.martā starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā tika atklāts Baltijā pirmais Gjensidige organizētais Mājokļa Drošības Mēnesis un prezentēts februārī OMD Latvia veiktais pētījums Mājokļa drošības uztvere Latvijas iedzīvotāju vidū.
Lai gan 93% aptaujāto ir aizdomājušies par iespējamiem mājokļa drošības riskiem, iedzīvotāji kā biežāko mājokļa pasargāšanas darbību min pašu uzmanību – parūpēšanos par to, lai izejot no mājas būtu izslēgtas visas elektroierīces (62%), taču tikai neliela daļa aptaujāto (8%) mājoklī tur ugunsdzēšamo aparātu vai ir ierīkojuši pret ielaušanās signalizāciju (15%), liecina pētījuma dati.
Savu mājokli par drošu visbiežāk uzskata iedzīvotāji ar bērniem līdz 2 gadu vecumam (86%), tie, kam pieder kāds mājdzīvnieks (78%), iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem (84%), kā arī jauno privātmāju un dzīvokļu projektu īpašnieki (84%).
Pētījums iezīmē būtisku tendenci – cilvēki, kas iepriekš ir pieredzējuši kādu nelaimi mājoklī, (sadūmojums, applūšana, zādzība, u.c.) retāk uzskata mājokli par drošu un saskata vairāk iespējamo risku. Tāpat par drošu savu mājokli mazāk uzskata vecu ēku (vecāka par 20 gadiem) iedzīvotāji (60%), cilvēki ar zemākiem ienākumiem (46%), kā arī lauku reģionu iedzīvotāji (40%).
ADB Gjensidige veiktā pētījuma dati liecina, ka cilvēki par galvenajiem riskiem savā mājoklī uzskata zādzības (43%), ugunsnelaimes (42%) un applūšanu (37%), taču darbības, kuras palīdzētu novērst iespējamo nelaimi, veic nepilnīgi. Lai izvairītos no zādzībām gandrīz puse (46%) aptaujāto par pietiekošu aizsardzību uzskata atbilstošus logus un durvis, ievērojami mazāk cilvēku (25%) mājoklis ir aprīkots ar durvju kodu vai apsardzi, taču gandrīz katrs ceturtais par pietiekamu drošību uzskata mājoklī esošo suni (18%). Ugunsdrošības gadījumā vairums iedzīvotāju paļaujas uz savu uzmanību, bet 24% aptaujāto mājoklī ir ierīkots dūmu detektors un tikai 1% cilvēku cenšas turēt pieejamas evakuācijas izejas.
«Iedzīvotājiem ir jāapzinās iespējamie apdraudējuma riski un savlaicīgi jāparūpējas par savu mājokli – sākot ar tādām lietām, kā skursteņa tīrīšana, zāles nopļaušana, apkures iekārtu pārbaude, kā arī dūmu detektora uzstādīšana un ugunsdzēšamā aparāta iegāde. Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka jau ar 2020.gadu katrā mājoklī būs jābūt dūmu detektoram un privātmājās arī ugunsdzēsības aparātam. Tā nav ugunsdzēsēju glābēju kaprīze, bet gan preventīvas darbības, kuras paveicot ir iespējams pasargāt sevi un savu īpašumu no ugunsnelaimes,» norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
Pētījuma dati parāda, ka no iespējamajām nelaimēm, visbiežāk cilvēki ir saskārušies ar mājokļa applūšanu savas vai kaimiņu vainas dēļ (35%), sadūmojumu mājās (12%) un zādzībām (10%). Šie rezultāti liecina par to, ka cilvēku priekšstats par potenciālajiem riskiem neatbilst reālajai ikdienas situācijai, kā rezultātā tie neveic nepieciešamās darbības, lai risku mazinātu.
Ievērojams skaits (37%) aptaujāto apgalvo, ka savu mājokli pasargā, to apdrošinot. Visbiežāk mājokli izvēlējušies apdrošināt tie iedzīvotāji, kuri kā galveno risku min zādzību (46%) un ugunsdrošību (41%), bet ievērojami mazāk (32%) izvēlas apdrošināt mājokli tie, kas baidās no mājokļa appludināšanas radītajām sekām. Vienlaikus apdrošinātāji norāda, ka apdrošināšana gluži no negadījumiem nepasargā.
«Cilvēkiem ir svarīgi saprast, ka apdrošināšana ir domāta, lai palīdzētu mazināt negadījumā radušās sekas, taču tā nepasargā mājokli no negadījuma. Iedzīvotājiem ir nopietni jāizsver visi iespējamie drošības riski un jāizvēlas atbilstošas darbības, kas varētu tos mazināt,» Informē ADB Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja Ināra Meija, «Tāpat tiem, kas izvēlas mājokli apdrošināt, ir jāiepazīstas ar polises nosacījumiem ,kā arīapdrošinātājam ir jānodrošina klients ar šo informāciju, lai pēc negadījuma cilvēkiem nerastos nepatīkami pārsteigumi par zaudējumu segšanu.»
Ref: 225.000.103.171