Latvijas iedzīvotāji uzņēmējdarbībā iesaistās, jo vēlas strādāt patstāvīgi, visbiežāk izvēlas darboties jomā, kas saistīta ar iepriekšējo darba pieredzi vai hobiju, un biznesu uzsāk, ieguldot savus vai ģimenes uzkrājumus, liecina attīstības finanšu institūcijas Altum un Academia veiktais biznesa uzsācēju pētījums.
«Pētījums liecina, ka, lai iesaistītos uzņēmējdarbībā, psiholoģiskie aspekti dominē pār finansiālajiem – jaunajiem uzņēmējiem ir svarīgs patstāvīgums, ģimenes atbalsts, pieredzes apmaiņa, apliecināšanās un savu ideju realizēšana. Vēlme strādāt patstāvīgi ir lielāka motivācija, nekā vēlme uzlabot savu finansiālo situāciju,» norāda attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Vēlme strādāt patstāvīgi kā galvenā motivācija bija 65% jauno uzņēmēju, savukārt 51% atzīst, ka uzsāka biznesu, jo vēlējās realizēt savu ideju. Gandrīz trešdaļa jeb 30% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka iesaistījās uzņēmējdarbībā, jo gribēja sevi apliecināt, bet 29% atzīst, ka vēlējās pamēģināt, lai saprastu, vai to spēj. 61% norāda, ka uzsākuši biznesu, jo gribēja uzlabot savu finansiālo situāciju, un tikai 7% aptaujāto uzņēmēju saka, ka dibināja savu uzņēmumu, jo nebija cita veida, kā pelnīt iztiku.
«Straujāka ekonomikas izaugsmes nodrošināšana ir viens no valdības mērķiem, un 5% IKP pieaugums ir ambiciozs uzstādījums. Tā sasniegšanai nepieciešams jauns uzņēmēju vilnis – ar ambīcijām un skatu uz pasauli. Saskaņā ar Lursoft datiem, gadu no gada jaunu uzņēmumu dibināšana samazinās, savukārt jau esošie uzņēmumi tiek likvidēti arvien biežāk. Tomēr tie, kuri ir uzdrošinājušies un uzsākuši biznesu, atzīst, ka tas bija tā vērts. 68% jauno uzņēmēju norāda, ka kopš viņi pievērsušies uzņēmējdarbībai, ir uzlabojusies apmierinātība ar dzīvi. Puse jeb 49% arī norāda, ka ir uzlabojusies finansiālā situācija,» norāda Bērziņš.
Tāpat pētījums parāda, ka 69% uzņēmēju ir ar augstāko izglītību. Iesaistīties uzņēmējdarbībā cilvēki visbiežāk (32%) izvēlas 31-40 gadu vecumā. 27% no jaunajiem uzņēmējiem ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, savukārt vecāki par 50 gadiem ir 16% jauno uzņēmēju. Ceturtā daļa jeb 25% aptaujāto uzņēmēju ir vecumā līdz 30 gadiem.
Lielākā daļa jauno uzņēmēju ir ģimenes cilvēki – 76% dzīvo ar partneri, turklāt 71% aptaujāto uzņēmēju ir bērni. Ģimenes atbalstu biznesa uzsākšanai saņēmuši 62% aptaujāto uzņēmēju, savukārt 35% atzinuši, ka šo viņu iniciatīvu ģimene atbalstījusi daļēji, bet 3% ģimenes atbalsta nav bijis.
Vērtējot sava biznesa uzsākšanas pieredzi, 39%jauno uzņēmēju atzīst, ka, uzsākot biznesu šodien, rūpīgāk izstrādātu stratēģiju. Savukārt 35% aptaujāto norāda, ka rūpīgāk izpētītu savu tirgu.
67% jauno uzņēmēju atzīst, ka pieredzes apmaiņa ar līdzīgā jomā strādājošiem būtu palīdzējusi to darbības sākumposmā. 43% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka biznesa uzsākšanas sākumposmā tiem būtu palīdzējuši pragmatiski apmācību kursi, bet 40% atzīst, ka būtu noderējis racionāls atbalsts no mentoriem un biznesa koučiem.
Absolūti lielākā daļa jauno uzņēmēju biznesu uzsākuši tajā ieguldot savus personīgos vai ģimenes uzkrājumus, bet 76% uzņēmēju izmantoja savus uzkrājumus. Piektajai daļai jeb 20% respondentu sākuma kapitāls bija ģimenes ieguldījumi, savukārt 14% izmantoja biznesa partnera ieguldījumu. 13% izvēlējās valsts, Eiropas Savienības vai kādas organizācijas finansējumu, bet aptuveni 9% respondentu izmantoja bankas vai privātos aizdevumus, liecina pētījuma dati.
«Visbiežāk pie Altum vēršas tieši jaunie uzņēmēji, lai gūtu starta pamatkapitāla aizdevumu, kā arī lauksaimnieki dažādu biznesa projektu finansēšanai. Līdz 2016.gadam, ieguldot 430,9 miljonus eiro, Altum ir finansējis 11 449 projektus (iekļaujot mājokļa atbalsta projektus),» rezumē Altum valdes priekšsēdētājs Bērziņš.
Ref: 225.000.103.981